Gribēju sākt ar to, cik stipri slikti man pēdējā laikā ir gajis, cik daudz strīdu un visādu citādu negatīvu emociju man ir bijis, tomēr tad apdomājos, ka nevajag citus apgrūtināt ar tādām nebūtiskām lietām. Stāstīt gribēju par saviem mīlas līkločiem un spēju piecelties pēc daudziem kritieniem. :-) Izšķīros no sava drauga [izšķīros visai nesmukā veidā], nezinu gan vai to vajadzētu definēt kā plusu vai mīnusu. Krāpšana bija, ja tā to var nosaukt. Bez gultas, bet emocionāla krāpšana pēc pilnas programmas. Pašlaik bijušais mani nelaiž vaļā, uzvedas labāk kā jebkad, vienmēr ir līdzās, kad man ir grūti, tomēr man tas nav nepieciešams [ok, te nedaudz sanāk melot pašai sev, jo brīžiem visa kā bija tik daudz, ka man vajadzēja atbalstu] Vārdu sakot sabrukums, bet parunāt ar jums es gribēju par to spēju atkal piecelties un iet. Kā lai savācas brīdī, kad liekas dzīve tevi ir atspārdījusi no visām pusēm? Man līdz šim tas prasīja milzīgu piepūli, jo tomēr stipri sāp, bet šodien šķiet atradu savu nelielo miera oāzi piev liriskām krievu dziesmām zem segas un muļīgu randiņa plānošanu. Esmu samērā ātri savākusies un rīt esmu atkal gatava iet cīnīties par sevi un savu laimīti. Cosmo meitene, pastāsti man kā Tu savācies smagos brīžos? [stāstus par šokolādes kalnu un asarām spilvenā paturi pie sevis] :-P
