Sveiciens visām šajā brīņišķigajā un saulainajā dienā, dienā kad man vajadzētu pārņemt gaidīšanas un prieka izjūtām jo rīt kā nekā ir mana dzimšanas diena , bet neko tādu diemžēl es nejūtu, tieši pretēji mani ir pārņēmusi mana ikgadējā dzimšanas dienas depresija. Pat vairs nespēju atcerēties sevi tajā vecumā kad man šis depresijas nebija, taču kā katru gadu , arī šogad es prātoju kāpēc mani ir šāda sajūta, un noskaņojums ko sauc par depresiju? Kāpēc? Jo es kļūstu par neatgūstamu gadu vecāka? Es nēsmu izpildījusi sev dodos pagājušā gada solījumus? Nēsmu izdarījusi neko ievērības cienīgu? Esmu bijusi netaisna un nepietiekami laimīga? Nēsmu atradusi savu laimi, un spējusi piedod sev par daudzām lietām? Vēljoprojām esmu viena bez otras pusītes? Nespēju mainīt domāšanu , bet vai vispār vajaga? Nezinu kurš no variantiem ir pareizais , taču rakstot notiekot prāta pašatīrīšanās, tapēc ar dzimšanas dienas noskaņu uzmantoju šo metodi. Jaukus atlikušos vasaras mirkļus, meitenes! xoxo Aiva
