sāp.vēl joprojām

man tuvs un miiljsh cilveeks aizgaaja pirms septinjiem gadiem..peedeejo reizi sapnii vinju redzeeju iisi pirmss savaam kaazaam.gaish un miiljsh sapnis...sho gadu laikaa esmu sveetiita ar diviem deeliem un kolosaalu viiru.Vinjam sveciiti veeljoprojaam iededzu datumaa,kad aizgaaja...varat ticeet, vai nee, bet toreiz,tai dienaa kad peedeejo reizi tikaamies un atvadiijamiies vinjsh iztureejaas taa itkaa nojauzdams ,ka shii ir muusu peedeejaa tikshanaas.taas bija Lieldienas, kolosaali pavadiita diena.un tad pienaaca atvadas- viss kaa parasti, bet tajaa pashaa laikaa kkas savaadaak.tie vaardi kurus vinjsh teica atvadoties, tas kaa atvadiijaas-gluzji kaa zinaadams,ka peedeejo reizi...

Rolla, es tev jūtu līdzi.!
paldies, tavi vārdi - tie mani uzmundrināja! :)

Dzīve man ar pavisam nesen atņēma dārgāko un tuvāko,kas man šajā dzīvē bija, to neviens nekad nespēs aizvietot. Es zinu ka viņa mīl mani, viņa zin to ka mīlu viņu un no manas dzīves viņa nekad neaizies, vienmēr būs manā sirdī,domās, atmiņās...
Dzīve turpinās! :-)

Viņš? jā.. viņš vienmēr teica,ka ja arī es būšu ar kādu citu,tāpat viņš vēlas redzēt mani laimīgu! a cik tas ir patīkami?!!cilvēks,kuram esmu viss-tāpat man vēl laimi ar citu!!!tāpēc man trūkst tā cilvēka... bet nju ir vieglāk.. ziniet,ka sman liek pasmaidīt?-kad iedomājos-kā mēs kopā sēdējām pie manis pagalmā, dzērām aliņu, sāka lietus līt-iekšā negājām-bet paņēmam lielu lietussragu, iespraudam aso galu zemē un tālāk sēdējām!un vē visvisāda slietas,no kurām gribas pasmaidīt.!

Tur tā lieta,ka es iedomājos ka tā cilvēka nav, un nekad arī nebūs.! tas arī liek justies neforši. emanuelle2, paldies par līdzījītību!
Tātad, viņa saprata,ka viņam kaut kam jāatdod?un atdeva labās rokās.. čepit, jā-laiks dziedē..paldies meitenes par atbalstu..!

Turies,viņš noteikti vēlētos,lai tu turpini pilnvērtīgu dzīvi.

Jūtu līdzi...bet šoreiz laiks un tikai laiks dziedēs šīs sāpes... Jāmēģina sākt dzīvot un mīlēt no jauna!

Olga-man tiesam zel!!!Es domaju ,ka tu vienmer atceresies vinu!Manam viram bija tiesi tapat ,ka tev ar sapniem-vins redzeja savu miruso sievinu sapni katru dienu-lidz satika mani-tad vina atvadijas no vina...!Atdeva man!Virs negribeja, lai stastu so gadijumu,bet man tas liekas kaut kas specials ,tadas emocijas visa taja... (s)

Manuprāt, nav - jo Tu par viņu domā, pārdzīvo... Un zemapziņa naktī to atspoguļo, bet ir jau, protams, citas versijas - ka grib parunāties, ka pietrūkst... Es iepriekš neticēju dvēseļu eksistēšanā, bet tagad iedomāties, ka NAV... šķiet neiespējami. Un visvairāk jau sāp par to, ka nekad arī nebūs. Nekad. Nekad. Nekad. Piedod, es zinu, ka Tev no šādas manas runāšanas nepaliek vieglāk, bet zini - neesi tāda vienīgā. Un izsāpēt to nav iespējams. Banāli, net laiks palīdz. Un nedomāšana. Es sevi cenšos izolēt no domāšanas "kā būtu, ja būtu"... - ko es varēju darīt citādāk, kā es varēju rīkoties, ko teikt... Arī par to sāp.
Kā jau Gemini kaut kur minēja - cilvēkam tiek dots tieši tik, cik viņš var izturēt. Tā atziņa liek man justies ļoti stiprai. Cerams, ka Tev arī.