Tad nu tā, negaidu, ka kāds diži lasīs manas gudrās pārdomas, bet šodien man tiešām uznāca kaut kāds domājamais. Tad nu tā - nesaprotu, kāpēc vienmēr notiek sekojošā veidā - es satiekos ar puisi, saprotu, ka viņš man neder, vēlos visu izbeigt, bet kaut kādā veidā viņš uzspēj to izdarīt pirmais - tad nu es palieku ar garu degunu un lielu škrobi, jo tad man sāk likties, ka man tas puisis tomēr patīk. :-D Lai gan skaidrs ir tas, ka man vienkāršo kremt, ka viņš mani pameta pirmais! Nelietis! :-D Nesen arī - atradu jaunu darbu, pastrādāju pāris dienas un sapratu, ka solītā nauda nav tā vērta, lai es atteiktos no visa, kas man šajā dzīvē ir svarīgs. Nolēmu paziņot pirmdien, ka es tomēr nevēlos tajā darba vietā strādāt, bet še tev - atnāk vēstule, ka laikam es īsti neesmu piemērota tam darbam. :-D Atkal jau aplauziens, ka kāds ir uzspējis pirms manis mani noraidīt! :-D Lai gan par darbu man nav škrobe - aizstaupīja man milzu stresu! :-D Tagad ieguvu vienu kārtīgu mācību - nevajag gaidīt, bet uzreiz rīkoties un tad nākamreiz iespējams es nebūšu tā, kuru pametīs vai noraidīs! :-D Lai Jums jauka un patīkama pēdējā brīvdiena! (l) ~Shady
