tas kaut kā dīvaini sanāk,ka šobrīd,kad viss manā dzīvē ir tik nepareizi,mainās tik neparedzamā virzienā un nekas nav stabils,es esmu tik mierīga,līdzsvarota un pārliecināta par to,ka viss būs kārtībā.. kur šī pašpārliecinātība un drošība bija tad,kad it kā tai vajadzēja būt? jūtos kaut kā iekšēji labi.harmoniski,mierīgi un pat..laimīgi.ir tāds iekšējs siltums,miers.gribas smaidīt tādu rāmu,mierīgu smaidu un visiem teikt,ka viss būs kārtībā.un tā jau apmēram divas nedēļas. mamma prasīja,vai neesmu stāvoklī,jo esmu mainījusies tā pēkšņi,it kā izstaroju mieru,nopietnību vai kaut ko tamlīdzīgu.ka parasti tā notiekot ar grūtniecēm.. :D bet nē,neesmu stāvoklī. :)
