Attālums.

17.03.2009, Dita1

Vai ir iespējams saglabāt attiecības, ja otrs cilvēks dodas prom un būs ~ 1500km attālumā no manis? Kā pārdzīvot to dienu, kad jāatvadās? Kā lai pierod pie domas, ka Tu drīz vairs neaizmigsi ar viņu kopā un vairs nepamodīsies, ieraugot viņu sev blakus!? ;(

Komentāri [5]

Kārtot pēc jaunākā / vecākā

Dita1

Nu jau ir prom. :(
Katru dienu tik vien tiek, kā dzirdēt, ka ilgojās, mīl, un, lai metot visu pie malas un braucot pie viņa - nevarot izturēt.
Un tās atvadas... :'( Iebraucot Rīgā viņš pateica, ka viss - nekur viņš nebrauks, palikšot pie manis.. tomēr, lai vai cik grūti man tas nācās, jo bija tik smagi redzēt viņu uzkāpjam uz kuģa, man viņš bija jāpierunā braukt, par spīti tam, ka sirsniņa lūza neskaitāmos gabaliņos.. Jo vajag.. savādāk nevarēja - kreditori neliek mieru..
Nedomāju, ka esmu pirmā, kurai tieši pašreizējās situācijas dēļ jāšķiras no sev mīļa cilvēka..
..
Paldies par jaukajiem komentāriem. Ar laiku jau viss nostājas savās vietās. Vai ne tā? :)

26.03.2009 19:15 | saite | Atbildēt

Inga2

Ļoti labi saprotu Tevi. Negribu nevienu baidīt, bet man dzīvē ir bijušas vairākas šķiršanās attāluma dēļ. Vienu brīdi domāju, ka liktenis man tāds, ka šādas situācijas vienkārši pievelku.
Pirmā šķiršanās bija, kad draugs aizbrauca, lai piepelnītos - raudāju briesmīgi, viņš pāris reizes atbrauca uz Latviju ciemos. Mums bija noruna - ja kas notiek un mēs atrodam sev citu cilvēku, to atklāti arī pateiksim. Viņš to izdarīja pirmais... Neesmu viņam piedevusi.
Otrā bija tāda pavisam dīvaina šķiršanās attāluma dēļ. Biju ar šo puisi iepazinusies pirms 3 gadiem, pāris reizes bijām tikušies un tad vasara beidzās. Neko vairāk par šo puisi nedzirdēju(tā mēdz notikt), līdz viņš mani uzmeklēja. Viņš vairs nedzīvoja Latvijā, bet ļoti centās mani satikt. Es viņā no jauna iemīlējos - stundām varējām pļāpāt pa telefonu, viņš brauca ciemos - tās bija debišķīgas tikšanās reizes! Vienmēr centās mani pierunāt braukt viņam līdzi, līdz es sapratu, ka mums kopējas nākotnes nebūs un atteicos no visiem sapņiem... Ik pa laikam viņš man uzraksta.
Trešā šķiršanās bija, kad man pašai bija jāatgriežas mājās pēc studijām ārzemēs. Tā bija vissāpīgākā šķiršanās, vēl tagad varu nobirdināt pa asarai, jo tās laikam palika līdz galam neizdzīvotas attiecības... Palikām draugi!
Tagad mīlu cilvēku, kurš man ir blakām un karjeru taisa Latvijā. Novēlu jums būt stipriem un biežāk teikt, cik ļoti mīlat viens otru, jo būs grūti gan Tev, gan viņam. Bet, ja jūs to pārdzīvosiet - tad var pār zemi uguns lietus līt - jūs būsiet kopā!

23.03.2009 02:35 | saite | Atbildēt

Maziņš

Man ir tieši tāda situācija šobrīd!Nedēļas garumā raudātās dienas ir pārciestas,nu jau šobrīd kā 3 mēnešus viņš prom,un nevaru sagaidīt to brīdi ,kad pēc nedēļas sēdīšos lidmašīnā,lai dotos pie mīļotā!kgan tikai uz nedēļu! :'-( teikšu tā-ir grūti-bet ko tik dzīve neliek pārciest!

22.03.2009 01:17 | saite | Atbildēt