Pa pusei. Laikam par 100% mājsaimnieci negribētu kļūt,bet iespējams pilnas slodzes darbu nomainīt uz pusi+pašizglītojošie hobiji noteikti būtu ar mieru.
tikai tad ja pilniibaa uzticeetos viirietim un zinaatu ka ir veerts veidot ar vinnu ggimeni, investeet savu laiku un energgiju muusu attieciibaas, vinna emocionaalajaa labklaajiibaa un maaju sajuutaa.. ziedot sevi ggimenei manupraat nenoziimee seedeet maajaas un neko nedariit, tas ir ruupeeties par maaju, beernu, viirieti un sevi..tas nenoziimee ka sievietei jaapstaajas savaa attiistiibaa un vinnai vairs nav nevienas citas intereses un meerkku..piekritu, ka ssajaa gadiijumaa arii kabatsnauda ir pilniigi passaprotama, sievietei nav japrasa un jaatskaitas par katru eiro ko vinna iztere piemeram higenas precem etc.
Noteikti, nē, justos kà uz kakla sēdētàja, kam tāda vispàr ir vajadzīga, man tādà gadiijumaa strauji kristos pašvērtējums un liktos, ka esmu pērkama, man tas nav vajadzīgs, necienu cilvēkus, kuri ņem visu ko dod, svešu naudu, dàrgas mantas - tas nav viņu nopelnīts, bet tāpat viņi pēc tā tīko un vēl parasti uzskata par pašsaprotamu.
Diezgan skumji, ja galvenais iemesls, kāpēc sieviete varētu būt kādam vajadzīga, ir finansiālais pienesums attiecībās :D
Es drīzāk teiktu, ka zems pašvērtējums ir tām, kuras jūtas pa īstam vērtīgas tikai pelnot naudu.
Tā jau arī rodas tās sievietes ēzeļi, kam jāvelk viss smagums. Dzemdē un audzina bērnus, uzkopj māju, taisa ēst un vēl karjeru būvē, pērk pārtiku, maksā pusi īres/kredīta/komunālo, jo pastāv uzskats, ka bērnu audzināšana un mājsolis jau nu nav nekāds darbs un lielu enerģiju neprasa. Tikai jādomā, šis sabiedrībā populārais uzskats nāk no vīrieša, kam tas ir nenoliedzami ērti, vai no sievietes, kura šo modeli noskatījusi no visu varošās vilcējas māmiņas vai sabiedrības spiediena?
Lai es piekristu, tad vinam ne tikai mani jaauztur, bet arii jaaskaita manaa kontaa noteikta kabatas naudas summa plus atsevishkjaa kraajkontaa liidzeklji gadiijumam, ja mees skjiramies un man jaasaak jauna dziive. Negodiigi, teiksiet?
Kaa tad savaadaak es tikshu pie progresa?
Neseedeeshu tachu netiikamam tipam maajaas un neljaushos tikt uztureetai.
Nepatīk tā doma ka mani kāds uztur, kā ar nevēlētos būt mājsaimniece jo tas gan manu personību notrulinātu gan arī ja kādreiz tomēr darbs būtu nepieciešams, tu jau būtu ārpus darba aprises un iespējams novecojušām zināšanām kas nav gadiem ilgi attīstītas lai turētu līdzi tā mirkļa darba tirgum. Protams vienmēr ir iespēja atrast darbu ka vari strādāt no mājām, tā pa lielam gan var mājas pienākumus veikt, gan arī strādāt.
Gan jā, gan nē. Mani pamierinātu abi varianti. Būtu ļoti apmierināta, ja pati strādātu un pelnītu, tāpat būtu apmierināta, ja sevi pievērstu ģimenes dzīvei. Tas gan nenozīmē, ka visu dienu jāsēž mājās un jākūko.
