Nesen viesībās pļāpājot ar kādu augstskolas pasniedzēju, mani ieinteresēja viņa viedoklis par to, kādai būtu jāizskatās maģistrantūras studenta ikdienai. Es nespēju iedomāties, ka kāds Latvijas students spēj atbilst šīm prasībām.
Sestdien man pirmo reizi mūžā tika veikta neliela operācija. Biju nobijusies ne pa jokam, kaut gan jau sen zināju, ka tas ir jāizdara un viss. Vēl biju uztraukusies tāpēc, ka mans ķirurgs būs vīrietis. Godīgi sakot, ar ārstiem es esmu uz “Jūs”, bet no dakteriem-vīriešiem vispār mēģinu izvairīties. Taču pēc sestdienas manas dom...
Ir kāds TV ziņu varonis, kas mani sajūsmina. Tas ir Aivars Lembergs. Tad, kad pret viņu nebija uzsākta tiesvedība, viņš bija kaut arī vienmēr šarmants, bet mūžīgi par kaut ko taisnojās vai kaut kam pretojās. Bet, kopš viņš regulāri ierodas tiesu zālēs fanu pulciņa vadībā, viņš katru reizi televīzijā izskatās pē...
Kļūst mazliet baisi, jo šonedēļ piepildīju savas Jaungada apņemšanās. Pirmkārt, atradu jaunu tenisa treneri, jo iepriekšējā gaida bērniņu, un tagad no treniņiem atkal neizsprukšu. Otrkārt, iestājos maģistrantūrā. Kāpēc es "cepos" par to visu? Tāpēc, ka vismaz šobrīd man vairs nav Lielo Vēlmju, kuras p...
Vakar redakcijā pārspriedām šo tēmu un nonācām pie secinājuma, ka daudzas sievietes frāzi „es jūtos slima” lieto daudz pamatotāk nekā vīrieši, kuri nereti tēlo mirējus, jau saķerot nelielas iesnas.
Bērnībā man tētis stāstīja par savu mammu, t.i. manu vecmāmiņu (starp citu, viņu arī sauca Ērika Bērziņa, bet es viņu diemžēl nekad neesmu satikusi), kurai esot ļoti paticis laiku pa laikam pašas spēkiem pārveidot dzīvokļa dizainu vai, precīzāk, iekārtojumu. Kamēr neviena neesot bijis mājās, viņa dzīvoklī pārbīdījusi mēbeles un visu pārkā...
Man šodiena solās būt ļoti interesanta, jo iešu tikties ar Latvijas Ginekologu asociācijas prezidenti, dakteri Daci Matuli. Mēs runāsim par tēmu, kurai uzmanību Matule pievērsa kādā konferencē: sievietes Latvijā cenšas vispirms uztaisīt karjeru un tikai pēc tam radīt bērnus. Taču viņa kā ginekoloģe mudina apvienot karjeras v...
Es spilgti atceros 20. janvāra vakaru pirms 17 gadiem. Tēvam tika svinēta vārda diena, tāpēc pieaugušie bija aizņemti ar sarunām, savukārt mēs - bērni - spēlējām spēles. Tiesa, pat svinību vakarā nevarējām iztikt bez Miedziņa, taču, kad ieslēdzām televizoru, multenes vietā rādīja šaušanu no Bastejkalna.
Nevaru saprast, ko lai turpmāk daru ar romānu ekranizācijām – sevišķi tādu romānu, kuri man ļoti daudz nozīmē. Pirms nedēļas biju uz filmu Piedošana. Ļoti laba filma – nav pat, kur piesieties...
Stāsts būs par strīdēšanos - bet nevis tādu "privātu" strīdēšanos (zem četrām acīm, nevienam neredzot un nedzirdot), bet gan publisku "izrēķināšanos" vienam ar otru. Manā draugu lokā ir kāds jauks pāris, jau ilgāku laiku viņi dzīvo kopā, un šķiet, ka viss viņu dzīvē ir lieliski. Tomēr, satiekoties ...
