Taču, kad mēs vakar iedzērām pa alum, viņa pastāsta vairāk. "Zini, tās attiecības ir nesaprotamas. No vienas puses - mēs esam pāris. Mēs esam kopā, un kopā ir labi. No otras puses - es nezinu..." Un viņa izstāsta, ka tikko nedēļas nogalē viņi aizbraukuši sestdien makšķerēt, kopā pavadījuši skaistu dienu, bet, atgriežoties Rīgā, viņš viņu pl. 18:00 atved mājās un aizbrauc pie sevis. Sestdienas vakarā pl. 18:00! Mana draudzene bija gatava raudāt. Un vakar, ēdot pusdienas, tā arī man prasīja - kad tad īsti skaitās pāris? Kad ir tas brīdis, kad divi cilvēki kļūst par pāri?
Man jau liekas, ka ja viņa nevar viņam uzdot jautājumu: "Es vēlos šovakar būt ar tevi. Kāpēc to nevēlies tu?" liecina, ka viņi nav pāris. Jo īstās pāra attiecībās cilvēki spēj izrunāt nesaprotamo arī tad, ja tas nav patīkami. Bet varbūt tu domā savādāk? Ko man teikt draudzenei?
