Pirms nedēļas mani draugi naktī devās mājās no koncerta. Viņi stāvēja pie kāda diennakts veikala uz Brīvības ielas, kad viņiem pienāca klāt jauniešu bariņš. Desmit puiši un viena meitene – visi nepilngadīgi un agresīvi noskaņoti. Meitene bija puišu barvede un sāka viņus uzkurināt, ka vajadzētu sākt kauties. Iemesls konfliktam tā arī īsti nav skaidrs.
Bet jau pēc mirkļa visi mazgadīgie puiši metās virsū maniem draugiem – diviem džekiem tā ap gadiem trīsdesmit. Viss notika ļoti strauji. Vienu puisi izgrūda uz ielas, otram sita pa seju. Viņi nespēja neko izdarīt, jo jauniešu bija pārāk daudz un viņi sita neskatoties. Mana draudzene pagāja maliņā un piezvanīja uz 112. Pavisam drīz notikuma vietā ieradās policija. Par laimi viss beidzās salīdzinoši labi, agresīvos jauniešus aizveda uz policijas iecirkni.
Kad draudzene man stāstīja par šo atgadījumu, es vienkārši biju šokā. Un es viņu apbrīnoju par to, ka viņa iedomājās piezvanīt policijai. Es šādā situācijā droši vien būtu kritusi panikā, sākusi kliegt, mēģinot sasaukt palīdzību, man sāktos histērija un es nebūtu iedomājusies piezvanīt policijai...
Tagad cenšos naktīs vairs nestaigāt pa Rīgas ielām, labāk jau uzreiz izsaukt taksi, lai droši var nokļūt mājās. Jo tu nekad nevari zināt, vai pēc izskata inteliģenti latviešu jaunieši pēkšņi nekļūs agresīvi un nesāks vicināt dūres.
