Nesen redzēju kādu ļoti interesantu raidījumu - vēsturiski dokumentālu apskatu par stjuartes profesiju. Atzīšos, ka piederu pie tiem cilvēkiem, kuriem ne īpaši patīk lidot - no lidojuma man vairāk stresa nekā prieka, tāpēc vismaz no sākuma sev apkārt gandrīz neko neievēroju. Un stjuartes man asociējas tikai ar būtnēm, kas stāsta un rāda, kā rīkoties lidmašīnas avārijas gadījumā, tādējādi uzdzenot vēl lielāku paniku. Tomēr šis nebūs stāsts par lidošanu un bailēm, bet gan par bezbailīgajām stjuartēm, kurām ik dienu ir jāstrādā augstu, augstu debesīs.
50. gados, kad lidot ar lidmašīnu varēja atļauties tikai ļoti elitāra publika, stjuartes profesija kļuva gluži vai par katras jaunas meitenes sapni. Tika izveidotas daudzas speciālas skolas, kurās varēja apgūt visas iemaņas, kas nepieciešamas šai prestižajai profesijai. Stjuartei bija jābūt skaistai, noteikti slaidai, gudrai, smaidīgai, izpalīdzīgai... Stjuartes nedrīkstēja pieņemties svarā (ne par gramu!) un viņām bija jāvalkā speciālas korsetes, lai izskatītos perfekti un nevainojami. Nu īsts skaistuma kults.
Puķu bērnu laikā - 60. gados stjuartēm tikai veidoti ļoti izaicinoši un krāsaini tērpi, bija pat speciālas papīra kleitiņas (ar krāsainām puķēm), kuras tika vilktas lidojuma laikā , bet pēc tam vienkārši saņurcītas un izmestas miskastē. Lidojums bija īsti svētki - skaistas, jaunas meitenes īsos svārciņos, dzērieni, garšīgas uzkodas, labs garastāvoklis un nekāda pamata uztraukumam (par iespējamo avāriju vai terorisma draudiem).
70. gados stjuartes kļuva par īstu seksa simbolu - viņu svārciņi bijuši jau tik īsi, ka pastiepjoties uz augšu, pasažieru-vīriešu acīm esot atklājies visai pikants skats. Avio kompāniju reklāmās stjuartes, tērpušās seksīgos peldkostīmos, aicināja vīriešus lidot kopā ar viņām (starp citu, stjuartes nedrīkstēja būt precējušās!). Vīrieši nereti arī "palaida rokas", bet šajā ziņā stjuartes bija bezspēcīgas. Līdz ar pirmajiem terorisma draudiem - kaut kad 70. gadu beigās, kad kāds psihiski nelīdzsvarots vīrietis lidmašīnā izvilka pielādētu ieroci (un ar stjuartes palīdzību šī draudīgā situācija tika novērsta), sabiedrība beidzot saprata, ka stjuartes ir ne tikai skaisti "zaķi", kas lidojuma laikā iznēsā dzērienus un priecē vīriešu acis, bet gan īstas profesionāles, un ka stjuartes profesija ir ne tikai "lidināšanās pa gaisu", bet nopietns un visnotaļ bīstams darbs.
