Uzticīgā

23.10.2008, zane_nikodemusa

Jau otro rītu brokastis ēdu, youtube.com skatoties The Rolling Stones un Mariannas Feitfulas koncertu ierakstus no 60-tajiem un 70-tajiem gadiem. Nekad neesmu bijusi viņu fane, taču Feitfulas biogrāfiskā grāmata Uzticīgā (Vēja suņa romāns, 2006), ko nupat izlasīju, ir tik „dzīva" un spēcīga, ka tā vien gribas uzvilkt džinsu kļošas un ar acu zīmuli gar skropstām iezīmēt biezākas līnijas, lai kaut uz minūti justos piederīgāka tā laika zelta jaunatnei.

Savādi, ka tik spēcīgu iespaidu var atstāt grāmata un cilvēki, kuriem dzīves skaistums ir atkarīgs no visdažādākajām atkarībām: iepirkšanās, narkotikām, seksa, ēšanas, naudas tērēšanas, iemīlēšanās...

 

Jā, atkarību Feitfulai bijis tik daudz, ka nav saprotams, kā viņa palikusi dzīva. Iedomājies, šī Rolling Stones sabiedrībā pagrozījusies meitene un Mika Džegera draudzene, kas pati arī ierakstījusi vairākas skaņuplates, pamazām pārvēršas uz ielas dzīvojošā narkomānē un pēc tam atkal soli pa solim cenšas atgriezties uz pareizā ceļa. Tam visam vēl pa vidu ir Bobs Dilans, Džimijs Hendrikss, Deivids Bovijs, Bītli... Visi tie, kuru dziesmas liek skudriņām skriet pa ķermeni. Ja tev šķiet, ka Rīga ir pagalam maza pasaulīte, kurā visi cits citu pazīst un visi ar visiem guļ, izlasi šo grāmatu.

Kaut lielāks jaunums man bija tas, ka, par spīti aizrautībai ar Indijas reliģijām, mieru un citām hipijiskām būšanām, šie, tā saucamie, dabas bērni nemaz nebija īsti dabas bērni. Drēbes pie smalkākajiem šuvējiem, apavi pie krutākajiem kurpniekiem, lustras no 18. gadsimta pilīm, villas Itālijas dienvidos, SPA apmeklējumi Losandželosā - tā bija viņu ikdiena starp koncerttūrēm un narkotiku reibumu. Nu, gluži kā mūsu pašu zelta jaunatne, miljonāru meitas un dēli, vien mūsējie aiz sevis neatstāj leģendāras dziesmas.

P.S. Kura biogrāfiska grāmata, tavuprāt, vēl ir lasīšanas vērta?

 
Komentāri [3]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
Neesmu gan pati redzējusi Skorsēzes filmu, taču draugi arī stāstīja, ka tā esot kolosāla koncertfilma.
Par tām Mariannas kaislībām - laikam jau viena no lielākajām grāmatas vērtībām ir tā, ka tik daudz kas tajā tiek atstāts noslēpumā, zināmā mērā arī Kīta un viņas attiecības. Iespējams, tas tāpēc, ka Marianna bieži ir bijusi narkotiku reibumā un nespēj detalizēti notikušo atcerēties (es vismaz pieļauju). Kaut tikpat labi tas ir rakstīšanas veids, kurš nepieļauj trulu atkailināšanos. Pieļauju, ka, piemēram, Viktorijas Bekhemas biogrāfijā tiktu uzskaitīti pat izsargāšanās līdzekļi, kurus viņa ir lietojusi seksa laikā :)
28.10.2008 22:08 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Viens no maniem sapņiem - uzrakstīšu maģistra darbu, aizstāvēšu un tad gan - palasīšu arī cita veida literatūru. Jo patlaban, acis "iet kubā" no spec.literatūras... nē, pagaidām man nekādas citas grāmatas nerādiet!!! :-D :-P ;-)
24.10.2008 13:55 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Patīkams pārsteigums, ieraugot Tavā blogā šo rakstu. ;-) Brīnišķīga grāmata, pašlaik lasu. :-)Tā kā mani ārkārtīgi saista 60.-tie un rokenrols, tad, protams, esmu sajūsmā par šo darbu.
Godīgi runājot, visvairāk aizrauj Mariannas klusā kaislība pret Kītu Ričardsu. Manuprāt, apburošākais vīrietis uz Zemes. Nesen noskatījos Martina Skorsēzes režisēto koncertfilmu "Shine a Light". Arī šodien, savos 64 gados Kīts nav zaudējis ne kripatiņu sava šarma. :-)
Atgriežoties pie grāmatas. Manuprāt, viņi nemaz nevarēja būt īsti hipiji- bezrūpīgi dabas bērni. Galu galā, viņi bija "sabiedrības krējums". Un nauda gandrīz vienmēr nes sev līdzi arī "glamūrīgu" dzīvesveidu.
Uzskatu šo par vienu no vērtīgākajām manā īpašumā esošajām grāmatām. Dzīva, spilgta, rada izteiktu klātbūtnes izjūtu. (l)
23.10.2008 18:26 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits