Pastāv priekšstats, ka vīrieši ir greizsirdīgāki par sievietēm, kas droši vien radies no tā, ka veči savu privātīpašnieciskumu izrāda brīvāk un biežāk – pēc senām patriarhāta tradīcijām. Sievietes tikmēr ir savaldīgākas un nemetas duelēties pie pirmā skatiena, kuru viņas džekam uzmet kāda svešiniece.
Protams, pasaulē ir izņēmumi, tomēr tiesu praksē vīriešu kārtas noziedznieki, kas pastrādājuši neprātības greizsirdības lēkmē, ir daudz izplatītāka parādība. Tieši vīrieši visbiežāk izdara slepkavības, draud izrēķināties vai vismaz pārdur riepas. Bet vai tas nozīmē, ka mēs ar savu greizsirdību protam labāk sadzīvot? Mūsu latviski noslēgtajai mentalitātei spert spāniski kaislīgus soļus nepavisam nav raksturīgi. Ko tādā gadījumā dara latviešu sievietes, ja, piemēram, vīrietis viņas pamet? Mēs pat traukus plēst īsti nemākam.
Tā kā par šo tēmu gatavoju rakstu februāra Cosmo, aptaujāju dažus paziņas un biju ļoti pārsteigta, uzzinot, ka daudzas sievietes atriebības alkās vēršoties pie pesteļotājiem. Daudzas labprāt ticot melnajai maģijai un ir gatavas durt adatas vudū lellītē, cerot nodarīt otram sāpīgi. Var jau būt, ka tas ir tikai viens no modernajiem mītiem un stāsti par aizskartām dāmām, kuras dodas uz kapsētu, lai „tā nelieša” fotogrāfiju iemestu tikko izraktā kapā, ir vien pieaugušo pasakas. Es personīgi piekrītu teicienam, ka „kaķa lāsti debesīs nekāpj”, un uzskatu, ka neatbildētu mīlestību noteikti var izsāpēt daudz veselīgāk un lietderīgāk. Tomēr gribu pajautāt – vai arī tu zini šādus gadījumus? Un kas ir trakākais, ko tu pati esi darījusi aiz greizsirdības?
