Aprīļa joku konkurss

Konkurss noslēdzies! Jau ar pirmajiem iesūtītajiem stāstiem pārliecinājāmies, ka dažiem 1.aprīļa izjokotājiem izdomas un asprātības patiešām netrūkst. Nevar noliegt, ka pilnīgi visi iesūtītie stāsti var kalpot par labu ideju krātuvi, kā savu ģimeni vai draugus izjokot nākamgad. Šoreiz pie balvām tiek divu stāstu autores.

Ar konkursa uzvarētājām - Ilonu un Aivu saziāsimies personiski! Paldies visiem, kas iesūtīja savus stāstus!

Meiteņu stāsti

anita, 28.03.2013 21:13

reiz uz skolu biju uzvilkusi garus apspiletus svarkus. viens puisis mani kircinaja tikmer kamer nolemu sadot vinjam pa kiveri.pirmo soli speru parak lielu un mani svarki saplisa tiesi pa vili aimugure lidz pat dibenam. visi saka smieties un es saku krist panika.mana draudzene ilgi nedomajot pagrieza plisuma vietu uz sanu un izdevas pat loti skaisti:) pec stundam mes visa klase par to kopa pasmejamie a svarki kluva par maniem milakajiem:)

Kristīne, 29.03.2013 14:35

Pāris gadus atpakaļ mani izjokoja kolēģi. Strādāju lielā autocentrā, kur darbinieki vīrieši ir vairāk nekā sievietes un kuriem vienmēr patīk kādu izjokot. Tad nu pienaca 1. aprīlis un mana izjokošanas kārta. Bieži pusdienās barucu ārpus darba laika un nu kolēģi nolēma mani izjokot. Gāju klāt pie sava auto, atslēdzu ar pulti mašīnu, taisu vaļā durvis-tās netaisās!Slēgāju ciet-vaļā, ciet-vaļā! Apstaigājot un pētot mašīnu, uzspīdja saule un tad ieraudzīju-durvis aizlīmētas ar caurspīdīgo līmlenti! Un paskatos, kolēģi stāv un smaida aiz servisa durvīim kā nu es mokos! Viss jau būtu labi, bet kolēģiem vien nācās tīrīt sastrādatās ziepes, jo līmlente saulē bija pakususi un pielipusi pie auto virsbūves tā, ka nost nemaz nenāca! Pēc rūpīgas tīrīšanas joka sekas bija novētstas, un kolēģiem prieks, ka joks izdevies!

Kristīne, 29.03.2013 14:36

Baiba, 29.03.2013 23:02

Mani vislabāk izjokoja kāds klasesbiedrs, kas bija ielicis sludinājumu lapā, ka pārdodu sivēnus. tā nu kādu nedēļu no vietas saņēmu zvanus no potenciālajiem pircējiem. Sākumā domāju, ka zvanītāji sajaukusi nr, bet pēc kāda 10mitā apjautu, ka tā nav tikai sagadīšanās.

Alena, 27.03.2013 11:28

Reiz ar māsu gāju meklēt trenci. Kā jau sievietēm tas ir raksturīgs, trencis tika piemērīts vairākas reizes, gorījos un grozījos pie spoguļa ilgi un dikti, nevarot saprast, vai viss kārtībā, vai pirkt...vai nepirkt?! Lūdzu padomu māsai, jautājot, nu kā izskatās? Un šī man saka, ( tipiski šādās situācijās): nu pagriezies uz priekšu, atpakaļ...hmm..pieliecies uz priekšu...Es protams visas viņas lūgtās darbības izpildīju, kad sadzirdēju smieklus. " Kas ir, ko smejies?" Māsa, caur smieklu asarām: " Pieliekties obligāti nevajadzēja". Nu nekas, es pasmējos un grozījos pie spoguļa atkal. Pēc brīža māsa ar nopietnu seju.." Pag, pag..hmm..pagriezies, njaaa....pieliecies uz priekšu"

Un es atkal to izdarīju. Māsa nespēja valdīt smieklus. Kad viņa gandrīz novēlās no krēsla, kas atradās piemērīšanas telpā,- es sapratu. Smējos līdz. Tas saucas- divas reizes uz viena un tā paša grābekļa :)