Aprīļa joku konkurss

Dzīvoju dienesta viesnīcā vienā istabā kopā ar divām draudzenēm. Kopā ar vienu meiteni, ar kuru palikām istabā, gaidījām, kad atnāks mūsu istabas biedrene un ilgi domājām, kā var viņu izjokot. Galu galā mūsu skatiens krita uz veco ledusskapi MINSKA, kuram nav roktura, un kuru jāatver aiz durvju malu. Pasaucām mūsu kaimiņu un kopā smiedamies nolēmām pamainīt ledusskapja durvji pozīciju, tādā veidā padarot viņu atvēramu no otras puses (nezinot pat nevar nojaust, ka kaut kas tika mainīts). Beidzot sagaidījām izsalkušo draudzeni ,kas atgriezās pēs studijām, un pec kāda laika metās pie ledusskapja. Pārsteigta, pēc neveiksmīgā mēģīnājuma atvērt durvis pasmējās: "Liekas mani mācības pavisam nogurdināja!" Taču pēc vairākiem mēģinājumiem viņa nolēma, ka durvis aizsala un ļoti nervoza apgulās gultā sarūgtinājuma pilna. Beidzot mēs vairs nevarējām aizturēt smieklus un atklājām mūsu joka būtību, taču atkal atgriezt durvis sākotnējā stāvokli mums neizdevās, tāpēc durvis palika atvēramas uz citu pusi un joprojām katra no mums dažreiz aizmirstot cenšas tās izlaust uz otru pusi! :D

Pirmā aprīļa rītā bija sarunāts ar māsu un viņas draugu doties ciemos pie vecākiem. Iekāpjot mašīnā māsas draugs pavaicāja vai man esot lūpu balzāms uz ko atbildēju ka ir. Atverot somiņu mana izvēle krita nevis uz balzāmu, bet diezgan košas krāsas rozā lūpu krāsu. Smīkņājot un cerot uz labu joku pasniedzu viņam itka balzāmu. Māsas draugs ar vienu roku turot stūri un ar otru roku krāsojot lūpas neko nenojauta...Tā kārtīgi uzkrāsoja lūpas, ka jau vīrieši, pāri malām, ka klauniem. Māsa paskatoties uz draugu tā sāka smieties, es aizmugurēja sēdeklī smieklu asaras valdot nesēju vairs noturēties. Draugs paskatoties spogulī, pabraukt vairs nevareja ar roku mēģinot notīrīt izsmērēja lūpu krāsu pa visiem vaigiem....Ilgi vel todien smējamies. Izkāpjot no mašīnas māsas draugs izskatījās, tā itkā būtu bučojies visu ceļu ar labi uzkrāsotu dāmu :D Nezinam ko blakus braucošie šoferi padomāja redzot vīrieti pie stūres krāsojam lūpas rozā krāsa, bet skats noteikti bija lielisks! Pats izjokotais atzina, ka joks bija izdevies vienkārši lielisks :)

Pirmais aprīlis izvērtās šādi. Mana drauga mamma izjokoja mani ne pa jokam. Mums ir ļoti labas atiecības, un parasti grūtos brīžos viena otru atbalstam. Nu lūk, pirmais aprīlis pienāca un 7.00 no rīta saņēmu zvanu no drauga mammas, samiegojusies neko nesaprasdama pacēlu, viņa izstāstīja savu situāciju, ka viņai steidzīgi vajag uz darbu, bet salūza mašīna un nekur netiek. Lūdza, lai izpalīdzu, lai atbraucu viņai pakaļ un aizvedu. Nu neko darīt, ja jau lūdz, tad jādara. Piecēlos ar pusatvērtām acīm, miegain, kur nu vēl lai es iedomātos ka ir pirmais aprīlis. Nē! Es saģērbos, iedžeru ātri malku kafijas, un iekāpu mašīnā. Nodomāju, ka pirms izbraukšanas piezvanīšu drauga mammai, teikšu, ka dodos jau ceļā, pazvanīju, bet te man pēķšņi pasaka april april!!! Ha ha ha.. No vienas puses bija prieks, ka beidzot mani kāds pa nopietnam izjokoja. Bet no otras puses bija baigās dusmas.. :D Šis joks man laikam paliks ilgi atmiņā :)

Pamatīgi izjokoju savu istabas biedreni. Paņēmu viņas sauso dezodarantu, izņēmu laukā tā saturu un ieliku vietā sviestu. Man paveicās, jo viņa ļoti steidzās uz lekcijām, ka pat nepaskatījās, ka dezodaranta vietā ir sviests. Jūs varat iedomāties, kā es smējos. :D
Protams, viņa bija nikna, bet tagad arī par to var pasmieties. Šogad vairs kopā nedzīvojām, tāpēc izjokot mani viņai nesanāca.
Vēl ar draugu aptinām tualetes podu ar caurspīdīgo pārtikas plēvi. Viņa tēvs gāja uz tualeti un pašas varat iedomāties viņa pārteigumu! Labi, ka darīšanas bija pa vieglo! :D

Jau divus gadus pēc kārtas esmu iekritusi uz vienu un to pašu joku, par ko jāpasakās manai mīļajai māsai.
Dzīvojam katra savā pilsētā (aptuveni 100km attālumā), satiekamies nedēļas nogalēs un parasti informējam viena otru jau laicīgi.
Esmu liela guļava, māsa pilnīgi pretēji - kārtīgs cīrulis. Un to viņa ir izmantojusi savā labā lai īstenotu 1.aprīļa joku.
Scenārijs viens un tas pats -
ap 7 no rīta māsa zvana un saka: "nu atver taču durvis, es netieku iekšā!" tā nu es pusaizmigusi aizčāpoju līdz durvīm, atslēdzu tās un kā jums šķiet?! Neviena Tur nav :D Protams, kad jau esamu aptvērusi, ka tas ir joks, seko jau nākamais zvans no māsas, kurā viņa ļoti apmierinātā un smejošā balsī paziņo "APRIL APRL!!!".

Šis stāsts nav tikai parasts stāsts. Šis stāsts ir par tik ļoti gaidīto izjokošanas dienu, mirkli un smiekla devu, kad tas tiek atļauts uz pilnu jaudu.
Tu mēģini izdomāt kā vislabāk izjokot otru un centies neiekrist pats.
Bet tik negaidīti tu tiec izjokots. Un pat otrs tevi nav vēlējies izjokot.
Un tas ir tik vienkārši, patiesi un smieklīgi.

Tā vienkārši pastaigājoties, ejot pa ielu, pilnu ar cilvēki. Otrs tev pajautā - pasakām, ka vīrietim, kas mums iet pa priekšu, ir caurums biksēs?
Tu sāc meklēt šo caurumu, domādams, ka tā ir un jautājums bijis patiess ar vēlmi palīdzēt nepazīstamajam vīrietim, kuram it kā ir biksēs caurums.
Un tad tu saproti. Viņam biksēs nav caurumu. Gribēdams iedot aprīli vīrietim, Aprīli dabūju es pati.

Lai smieklīgi! ([email protected])

Zvana nu jau draudzene, ar kuru iepazināmies kādā pasākumā, tā arī nolēmām, ka paliksim paziņas, draudzenes. Es jau pēc dušas, principā gultā. Draudzene raksta sms, klau es ar brāli braucu darīšanās un garām tavām mājām, vai esi mājās, es varētu ieskriet uz kādu minūti. Rakstu atpakaļ nu jā, esmu mājās. Draudzene nogaida pāris minūtes zvana, nu kur esi, ka nezinu, kura īsti ir Tava māja? Es saku, nu paga, man taču ir pliki kāti, tūlīt. Es tik velku zābakus, halātu, jo tajā vakarā sniegs tā piesniga līdz ceļgaliem. Izeju ārā, nu mašīnas pabrauc garām. Atkal zvans, nu kur esi? Es saku, ka esmu pie vārtiem, un tu? Man nekas cits neatlika kā teikt, aprli, april. Jo tas bija tieši šī gada 1.aprīlī. Es sākumā sadusmojos, tā norūcu teikdama, vai neko labāku nevarēji izdomāt?:) Jo visu dienu mani āzēja, ne vienam nesanāca. Te 8 vakarā april, april.
Lai dzīvo joki!

Man bija "smieklīga" situācija 1.aprīlī. Datumu 1.aprīlis laikam neaizmirsīšu nekad! :) Tas bija 2008.gads, satikos ar puisi tikai pāris mēnešus...Sāku jūsties "dīvaini" un nolēmu veikt grūtniecības testu (tieši 1.aprīlī), un protams, uzrādīja pozitīvu. :) Es vienkārši biju šokā, rokas sāka trīcēt, nevarēju pat krūzi rokas noturēt. Tajā dienā bija jābrauc uz universitāti; vilcienā piezvanīju Viņam (jo mājās bija vecāki), viņš pacēļ telefonu, es visu izstāstīju, bet viņš saka: "Ha,ha, ha, labs joks! Labi, es guļu, pēc tam pārzvanīšu!" Un viss vairs necēla telefonu. Es biju ļoti dusmīga...Pēc pāris stundām pārzvana un saka:"Labu joku izdomāji! Es pazvanīju māsai un arī izjokoju viņu, pateicu ka tu esi stāvokī, viņa no sākumā noticēja...ha, ha, ha!!!" Pa telefonu es viņam vairs neko neteicu. Vakarā atbraucu mājās un paradīju viņam testu un saku: Nu ko smieklīgi? 1.aprīlis, jā?...Vajadzēja redzēt viņa sejas izteiksmi :)... Bet viss beidzas ļoti labi, šogad mums ir 5.gadu jubileja un meitiņai 5 gadiņi.

Parasti ar aprīļa jokiem ir tā kā ir. Šad tad gadās pa kādam smieklīgam, bet nu pārsvarā ne es, ne mans draugs uz tiem neiekrīt. Tad nu šogad nedaudz nolēmu šo situāciju labot.
Viss sākās jau no paša rīta. Draugam vajadzēja strādāt, modinātājs bija uzlikts uz 07:00, es, savukārt, iepriekšējā vakarā savu modinātājuuzliku uz 07:59. Kad mans modinātājs noskanēja, pilnā balsī modināju draugu, un izmisīgi teicu, ka viņš ir aizgulējies un pulkstens ir pus astoņi. Lieki teikt, cik smieklīgi bija vērot pusaizmigušu vīrieti tik paātrinātās kustībās. Krekls pa gaisu, bikses un zeķes maisās pa kājām. Diemžēl, kad pulkstens nozvanīja 07:00, draugs saprata, un mans "April, april!" skanēja tik saldi. Ar to vēl viss nebeidzās.
Draugs no darba atgriezās pēcpusdienā un manā Aprīļa joku krājumā vēl bija pāris joku. Diezgan jautrā noskaņojumā viņš devās uz vannas istabu, kur vēlējās nomazgāt rokas. Biju paslēpusi šķidrās ziepes, un vietā nolikusi parastās ziepes, iepriekš nolakotas ar caurspīdīgo nagulaku. Pa durvju spraugu skatoties, knapi valdīju smieklus no tā ko redzēju. Draugs izmisīgi rīvēja plaukstās ziepes, tās neputojās, paskatījās uz mani, un tad saprata kas par lietu. Smējāmies abi, vēderus turēdami.
Pēc tam, negriēdama būt pārāk ļauna, pateicu draugam, ka vairs joku nebūs. Šis gan tā ar šķelmīgu aci uz mani paskatījās un līdz galam laikam nenoticēja, jo visu vakaru bija ļoti uzmanīgs un dīvains. Pārbaudīja, vai visi pulksteņi rāda vienādu laiku, vai manis gatavotajās vakarīņās nav kaut kas "neēdams", novēroja mani. Tas bija tik smieklīgi. Galu galā līdz gulētiešanai viņš saprata, ka tiešām mani joki ir beigušies.
Vakaru noslēdzu salīdzinoši mierīgi- pirms gulētiešanas nedaudz iesālīju drauga zobubirsti. Zinu, ka ļauni, taču nevarēju noturēties. Rezultāts- iznāk vīrietis no vannas istabas un saka "mīļumiņ, tu nezini, uz ko tu esi parakstījusies ar šo te visu". Gulētejot abi nosmējāmies par visu šo dienu.
Kas man tagad atliek? Gaidīt nākošo pirmo aprīli. April, april!