Kā es zaudēju nevainību

Sveiki! Mans stāsts par šo intīmo tēmu ir nedaudz dīvains un interesants.. Sākšu ar to, ka nevainību zaudēju 16 gadu vecumā. Pats mulsinošākais bija tas, ka brīdī, kad zaudēju nevainību, es biju pārliecināta, ka es to jau esmu izdarījusi, jo pirms tam jau biju pārgulējusi ar puisi. Šķiet, ka gluži vienkārši puisim, ar kuru pirmo reizi pārgulēju, nav paveicies ar izmēru ... (mulsinoši) . Tādējādi sanāca, ka nākamajam puisim esmu melojusi par to, ka vairs neesmu nevainīga. Katrā ziņā abi puiši bija ļoti saprotoši, simpātiski un nelika man justies neērti vai mulsinoši.
Protams, ka pirmā reize ir tā īpašā un vienīgā.. Tieši tādēļ iesaku meitenēm ar to nesteigties! Lai jums visām veicas! :)

Iespējams, tas nebija ļoti skaisti un perfekti, taču tas notika ar cilvēku, kuru trakoti iekāroju jau sen. Man bija 16 un viņš bija mans klasesbiedrs. Skolā izlikāmies, ka mūs nekas nesaista, bet pēc skolas slepus tikāmies un stundām ilgi skūpstījāmies. Šis īpašais brīdis pienāca Valentīndienā, un kaut kas lika man nojaust, ka tā notiks. Zināju, ka no skolas ballītes mēs abi aizlaidīsimies un slepus satiksimies mūsu vietā. Protams, biju uztraukusies, taču man šķita - tā kā mums abiem tā ir pirmā reize, tad mēs esam vienlīdzīgās pozīcijās. Tas manu uztraukumu krietni mazināja. Kaut arī nedaudz sāpēja, man viss šķita patīkami un pat baudāmi. Vienīgi sirds mazliet iesāpējās, kad ballītē atgriezāmies katrs pats par sevi, it kā mūs nekas nesaistītu... Tagad pagājuši jau vairāki gadi un pēc šīs reizes esam kopā pavadījuši daudz kaislīgas naktis un dienas. Interesanti, ka puisis nesen atzinās: tā nemaz neesot bijusi viņa pirmā reize! Tagad, protams, to uztveru ar humoru, bet labi, ka toreiz to nezināju!

Nav jau tā, ka nav bijuši vairāki puiši, tikai ar viņiem kaut kas nebija, kā gribētos, jo nekad tā arī līdz galam nepiekritu iet. Tomēr šovasar kaut kas mainījās. Biju nometnē ārpus Latvijas, ar dažādiem vienaudžiem no Eiropas. Tur arī iepazinos ar puisi no Serbijas. Sākumā tas viss man likās nenopietni - kā jau mēdz gadīties ballītēs, bet pēc tam sekoja vairākas slepenas tikšanās, lai citi neuzzina, un tad jau aizgāja! Vienu vakaru no ballītes pazudām ātrāk un aizgājām uz kojām, kur dzīvojām. Abiem istabas biedri vēl nebija atgriezušies. Lēmām par labu manai istabai. Tajā vakarā es nolēmu, ka šis būs īstais, un ne mirkli nenožēloju! Lai arī sāpēja, tomēr viņš bija ļoti iejūtīgs, runāja ar mani, kas ļoti nomierināja, un vienkārši saprata mani. Lai arī kāds sāka dauzīties pie durvīm procesa laikā, tas visam piedeva tikai adrenalīna devu. Iekšā neielaidām, aizsūtījām prom un vēl izmantojām mirkli un kopīgi dušā iegājām - lai jau pagaida! Lai arī tā noteikti nebūs mana skaistākā reize, kā filmās rāda, tomēr atmiņās paliekoša gan - ar puisi no Serbijas, kuru iespējams vairs nekad nesatikšu. Bet nav, ko skumt, jo tas bija neaizimirstami - skaistākais vasaras romāns!