Manējais pirms 2 dienām no rīta pamodās un stāstīja, ka sapnī esot redzējis, kā mums piedzimst puisītis ar ļoti, ļoti zilām acīm.. Viņš man to izstāsta un saka: "Zini, man pašam sagribējās" Vēl vakar minēja šo tematu, tad nu sāku aizdomāties par to. It kā finansiālā puse ļauj, bet tik tikko esam pabeiguši studijas, abiem jauni darbi, gribās vēl dzīvot pašiem sev, neapspiest savas vēlmes, ko ar bērnu nāktos darīt.
Eh, aizdomājos, lasot Jūsu viedokļus par bērniem.
Un par tām mammām - tā laikam ir sērga, manējā arī visu laiku kladzina, ka viņai vajagot, tas jau nekas, ka viņai jau 2 ir no brāļa puses, nē, tāpat neliek mieru :-D