Man ir bijuši 3 darbi, visi ar bērniem. Tā ka var teikt, ka man ir bijuši audzināšanā vairāk par 100! :D Es viņus pazīstu, es zinu, ko no viņiem sagaidīt utt. Ok, strādāt es varu, tas ir ok. Ieguldu savu enerģiju, redzu labu rezultātu, bērnam labi, man labi, darbs beidzas, eju mājās un atpūšos. Bet es nevaru iedomāties, ka man tas būtu jāiztur 24/7 un bez jebkāda atalgojuma. Es negribu savu figūru bendēt, man pārāk patīk labi pagulēt, man patīk brīvība, plašums, nauda un divvientulība, ko visu bērns automātiski aizliedz daudzu gadu garumā. Un tad vēl sāks iet skolā, dabūs nesekmīgās atzīmes, pasarg dies, vēl kādas iedzimtas kaites (ja UDHS, tad vispār var nošauties pa taisno), pusaudžu gados pīpēs, dzers, vazāsies apkārt, pateiks: "Stulbie senči, ejiet dirst!" vēlāk izaugs, aizies no mājām, neliksies ne zinis un vecumdienās vēl pensiju atņems. Nu, paldies! :D A tādus paibērniņus es nemaz nemācētu un arī negribētu izaudzināt.