Vai Jums tā ir kādreiz bijis, ka jums iepriekš šis cilvēks galīgi nepatīk, nu neinteresē, jūs nevēlaties viņu satikt un nevēlaties vispār uzturēt kontaktu, bet te pēkšņi, kaut kādā momentā, pēc tiešām ilga laika perioda, jums viņš iepatīkas?
Man, piemēram, pašlaik ir tāda situācija, kas mani ir izsitusi no sliedēm nedaudz. Viens puisis mani, tā teikt, copēja 11 mēnešus. Mani viņš ļoti kaitināja, es negribēju ar viņu sarakstīties, vai neko. Ko vēl pabojāja tas, ka kad viņš piedabūja mani satikties, stundas divas pirms tam, mēs sastrīdējāmies, bet salabām.. pa diezgan stulbu tēmu. Un reizēm tu domā, kādā sakarā vispār var nonākt līdz sastrīdēšanās punktam, pirms neesi nemaz saticis to cilvēku. Nu lūk, es viņu satiku un manī notika kaut kāda sviras pagriešana, slēdža ieslēgšanās, vai kā to sauc...un man viņš ļoooti iepatikās.
Tagad katru reizi, kad vinš man piezvana, piedāvā satikties, es esmu kā maija saulīte, domāju daudz par viņu un visu laiku smaidu. Stulbene tāda... >< Bet neko darīt.
Lai vai kā, vai jums tā arī ir bijis? Ka puisis nepatīk un vienkārši iepatīkas pēc tam? Parasti jau itkā ir tas sākuma klikšķis, kas man atnāca pēc 11 mēnešu ilgas koļīšanas. Plus, mēs satikāmies ar viņu tikai uz pus stundu un uz vienkārši pastaigu..
104
