patīk runāt?

nepiekrītu. Dažas man zināmās ir tādas, ka bez maz ar knīpstangām jāvelk ārā, lai tikai sāk kaut ko stāstīt.

Nepiekrītu.

Atkarīgs no meitenes, no kompānijas un citiem apstākļiem.
Piemēram, man ir draudzene, kas mūsu meiteņu kompānijā patiešām runā nepārtraukti, bet zinu, ka mazpazīstamās kompānijās viņa ir daudz klusāka.

zinu dažus puišus, kas runā ļoooti. Bet forši, man patīk :-)

nezinu, kas to nosaka, bet ir cilvēki, ar kuriem vnk nespēju būt atvērta

zinu dažus puišus, kas runā ļoooti. Bet forši, man patīk :-)

nezinu, kas to nosaka, bet ir cilvēki, ar kuriem vnk nespēju būt atvērta

Man gan muti nevar aizvērt, nevienu pie vārda nemaz nelaižu. :-D
Tā kā piekrītu. :D

nedomāju, ka to runāšanu nosaka dzimums, bet gan vnk raksturs, kompānija, u.c. apstākļi! :-)

Late. - ar jebkādiem cilvēkiem? nedaudz apbrīnoju šādus cilvēkus :-)

l'amour, jā. Vienīgi tā runāšana ir atkarīga no mana garastāvokļa. Ja esmu skumīga, es nerunāju daudz.

Nepiekrītu, tas atkarīgs no cilvēka, nevis no viņa dzimuma.

Tas ir milzīgs stereotips :-D . Tad jau mani var pieskaitīt pie vīriešiem, jo esmu no klusajām. Zinu vīriešus, kas klaču sišanas jomā pārspēj pat man zināmās lielās tenku vāceles :-D . Lielākajai daļai viss atkarīgs n kompānijas un garastāvokļa. Ir tādi, kas var runāt un runāt jebkuros apstākļos. Apbrīnoju tādus cilvēkus, pati gribētu tāda būt, bet nu nav man tas iekšā :-) .

nepiekriitu, zinu daudzas , kuras nemaz tik runiigas nav :-)

es gan piekrītu! Protams, liekas jau, ka daudzas ir klusas, bet es jau ar viņām arī diendienā kopā neesmu, tā kā nemaz nezinu. Es vienk pēc sevis spriežu - citur esmu klusa, citur nē, bet draugs šad tad aizrāda, ka par daudz runāju. Viss atkarīgs no kompānijas..

Man ir tā-skatoties kāda kompānija.Ar savējiem varu daudz vārīties.Nonākot svešā kopmānijā es maz runāju,daudz vairāk vēroju,klusēju.