Man ļoti pietrūkst tas,ka mīļotais cenšās sagādāt pārsteigumu. Neesmu ne labuma meklētāja,ne materiāliste..bet dāvanas jau uz jubilejām pat vairs nesaņemu,nerunājot jau par ko citu.. Man gan patīk savu vīrieti iepriecināt, drīz atgriezīšos LV pēc 2 mēn.prombūtnes,esmu viņam sagādājusi dāvaniņu,skaistu rokas pulksteni,jo zinu,ka viņš grib,bet tai pat laikā,vai viņš lidostā mani sagaidot uzdāvinās kaut vienu,niecīgu puķīti? :-/ Par to puķīti saku,jo viņš bija līdzi tēvam,kad sagaidīja mammu lidostā,un pats stāstīja,cik mamma esot bijusi priecīga,kad tētis sagaidījis viņu ar rozēm.. Tas taču nav ne dārgi,ne grūti, bet tas mirklis ir tāds pacilājošs,kad sieviete sajūtas īpaši..
Jo vairāk par to domāju,jo traucējošāk man tas šķiet. :-(