Pārkāpšana sev pāri.

2304

Reģ: 06.12.2009

Ar tādām problēmām man droši vien vajadzētu iet pie psihologa, bet gribējās tomēr pajautāt par to, kas mani sevī uztrauc - vai kādai ir tāda problēma kā bailes, ka jums neizdosies sasniegt mērķi, bailes izgāzties, bailes neuzvarēt tiešā vai pārnestā nozīmē?

Reizēm man šķiet, ka man tas ļoti traucē, bet lai arī esmu cilvēks, kurš grib dzīvē daudz sasniegt, tomēr tajā pašā laikā es baidos uzdrošināties, jo man pastāvīgi seko "un ja nu tev nesanāks?". Man ir ļoti bail vilties, man ir bail nebūt labākajai, esmu ļoti prasīga pret sevi un arī mācībās tā vienmēr ir, bija un būs - nekad neesmu varējusi pārdzīvot to, ka nedaru labāk par visiem. Tas ir absurdi, jo kā gan dzīvē var kaut ko sasniegt, ja neko nedari, jo baidies?

Tātad, ir kādai vēl tā un kā vispār tiekat galā, vai arī es te viena tāda? :-D

20.08.2011 03:29 |

switched on

3987

Reģ: 02.02.2011

Man ir līdzīgi. Gadījumā vecāki nav bijuši ļoti kritiski?
Palīdz doma, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, ka tikai mēģinot, ko var sasniegt, ka arī pašiem veiksmīgākajiem ir bijuši kāpumi un kritumi..

20.08.2011 04:04 |

aie Z-O

5395

Reģ: 29.01.2009

njā, zinu kā tas ir, es esmu bez lieliem mērķiem, jo ļaujos dzīves plūsmai, bet bieži man ir bail sākt strādāt, jo man šķiet, ka es pievilšu to otru cilvēku. Bet ne jau vienmēr es varēšu izvairīties un ne vienmēr man būs tādas iespējas. Ir jāpārkāpj sev pāri un jāpiespiežas, jo galu galā viss jau vienmēr beidzas vairāk vai mazāk labi.

20.08.2011 04:11 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Man bija tiesi si pati problema!Varbut tiesi saistita ar darbu-visu gribu izdarit loti labi :-) .Sadzive esmu liekas OK! :-P
Man loti palidzeja tas trennins ,ko izgaju vairakus gadus atpakal!Tas bija labs taja zina,ka "iepoteja" mums visiem 3 dienu garuma,ka nevajag nemaz but perfektam,lai veiktos-galvenais but tadam organizetam,sakartotam savas savas smadzenes! :-)

20.08.2011 04:16 |

austrra

141

Reģ: 19.05.2011

Ieraudzīju šo tēmu un nobrīnījos, reāli man pirms stundas bija tieši šis pats uznācis, ar draudzeni izrunājāmies, tagad jūtos ļoti labi. Man šķiet, ka galvenais ir noticēt sev, taču īstenībā, vismaz man tas ir grūti jo teorētiski, tu tici, ka viss sanāk, bet praktiski ir pilnīgi savādāk. Iesaku trennēties uz to, ko Tu gribi. Uzspraud sev kādu mērķi un centies, cik vien vari, lai to sasniegtu, dari to ar sirdi, taču neaizmirsti paņemt līdzi prātu. Ja nu gadās pakrist, tad nevajagpar to uztraukties, tā arī ir sava veida pieredze. Ja tā sanāk, tad vajag piecelties un doties tālāk.

20.08.2011 04:47 |

Nightberrii

2326

Reģ: 14.07.2011

protams, ka ir, tiesi tadel meginu sevi vairak paklaut riskam, jo, ja cilveks pie ta pierod, tad bailes klust mazak. man, piemeram, bija lielas bailes no uzstasanas auditorijas prieksa, bet ta ka speleju muzikas instrumentu jau vairak ka 12 gadus, tad biezi nakas spelet lielas auditorijas prieksa ari solo. ta pamazam ar gadiem tas jau kluva pierasti un uztraukums pazuda! ;-)

20.08.2011 04:50 |

Lou1

2304

Reģ: 06.12.2009

Paldies par atbildēm, atgādinājāt to, ko man pašai būtu vajadzējis sev iestāstīt, bet nesanāk. Un visvairāk tas kaitina, ka es taču saprotu - arī ļoti veiksmīgiem cilvēkiem ir gadījušies kritumi, kad nekas nesanāk, bet man tā doma nepalīdz. Ar prātu teorētiski it kā saprotu, bet kaut kur pavīd iekšējais dialogs ar tekstu "ko tu te runā? Tā taču ir vienkārši neveiksmnieku atruna". :-D Šobrīd man ir konkrēts mērķis, kura labā es baidos kaut ko uzsākt, jo man šķiet, ka pietiks ar vienu neveiksmi lai es sāktu uzskatīt, ka neesmu tik talantīga kā citi un sākšu uzskatīt sevi par niecību. Ai, nesaprotu no kā man tas, jo vecāki tiešām nav kritiski, drīzāk es tāda esmu pret citiem, patīk censties līdzināties tiem, kuri dzīvē ir ļoti daudz sasnieguši un nekādus kompromisus nepieņemu.

20.08.2011 20:41 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

vienrz-tu man liecies tada ,kura var... :-)Laikam kadreiz vajag ari vilties,tas dod lielaku speku cinities talak! :-)

20.08.2011 20:46 |

paulinna

1441

Reģ: 09.04.2011

ir tādas bailes bijušas diezgan bieži, taču, manuprāt, galvenais, lai tās bailes tevi neattur tikt līdz mērķim, lai nespēj tevi apstādināt. vajag pacīnīties mazliet, man pat bija tā, ka dzēru zāles pret tiem uztraukumiem un bailēm.. bet galu galā nonācu pie domas, ka vajag vienkārši darīt visu apdomīgi, bez uztraukumiem un steigas, un tad jau mērķis tiks sasniegts un rezultāts būs labs. bet, būšu godīga, traucē ļoti. citreiz gribās pariskēt, bet tad atkal iestājās - ja nu nesanāks? varbūt vienkārši neesmu tāda riskētāja :D

21.08.2011 00:44 |

amezone

Reģ: 16.06.2009

Tādās reizēs apdomājies, kas var notikt, ja neizdosies. Bailes no nezināmā ir lielākas, nekā tad, ja apzinies, ka sliktākais nemaz nav tik slikti, lai neriskētu.

Lai izdodas!

21.08.2011 00:44 |