man parasti cita vaina.. es nakst vidu pamostos, ar sajūtu, ka esmu aizgulējusies, ceļos, skrienu, mazgājos, ģērbjos, un saprotu, ka ir nakts..un jāiet atpakaļ gulēt un tad tik muļķīga sajūta, bet man tā samērā bieži gadās.
vienreiz ziemā pamostos, skatos plkst. jau 7.20, bet man pēc 20min. jābūt jau darbā, fiksi ģērbjos, pat uzkrāsojos, satuntulējos ziemas drēbēs, skrienu lejā, aizeju līdz vietai, kur mamma mani savāc pa ceļam, gaidu, bet aizdomīgi maz cilvēku apkārt, un mamma arī kavē.. gatavojos jau viņai zvanīt, paskatos telefonā, ir 1:40! gāju mājās un raudāju, jutos debila! :-D