Pirms kādiem 2 gadiem man sāka uzmanību pievērst kāds no skolas "populārajiem" puišiem, bet es nodomāju, ka esmu tikai kārtējais objekts ar ko paspēlēties. Tajā laikā šis puisis mani galīgi neinteresēja. Kādu vakaru mana labākā draudzene man zvanīja un teica, ka viņas vecākais brālis rīko pasēdēšanu pie viņiem mājā, nodomāju, labi, man tāpat šovakaram nav plānu, aiziešu ciemos, taču, kad ierados tur ieraudzīju, ka starp viesiem ir arī viņš. Es neko neaizdomājos, vienkārši sēdēju un baudīju vakaru ar draudzenēm, tad pēkšņi viņš pienāca man klāt un uzrunāja mani, jau atkal man bija tā pati iepriekšminētā reakcija, bet parunāju ar viņu pieklājības pēc. Vakara gaitā es jutu, ak viņš man sāk pievērst uzmanību ar vien vairāk un vairāk. Tā kā vakara beigās mums sanāca mērot vienu ceļu, tikai man nedaudz tālāk un gribēju pastaigāties teicu, ka iešu mājā, bet tieši tad viņš jautājas vai varot nākt ar mani reizē, es nodomāju, kāpēc gan nē, kas tur slikts un vismaz būs kas sastāda kompāniju. Bet tad kad biju tikusi jau netālu no mājas es attapos tikai tajā brīdī, kad viņš mani jau skūpstīja, un es pat nepretojos. Man pat vēderā bija tā sajūta, kad tauriņi lidinās. Tā mēs turpinājām sarakstīties portālā draugiem.lv .. Bet mēs nesatikāmies. Nākošo reizi es viņu satiku pēc vairākiem mēnešiem jau atkal pie iepriekšminētajiem draugiem. Atkal jau Gājām kopā mājās un tad viņš mani aicināja pie sevis, taču es atteicu. Bet tad kādu dienu, kad viņš mani vēlreiz aicināja pie sevis uz filmu vakaru, nodomāju, labi, aiziešu. Tā mēs divatā sēdējām un skatījāmies kādu filmu, kuru, pareizāk sakot, mēs nemaz neredzējām jo bijām aizņemti ar runāšanos, kurai turpinājās glāsti, skūpsti, iekāre, taču nekas vairāk. Tā teikt, viens otru kārdinājām. Kaut vai mums nebija attiecības, viss notika slepus, dažiem no draugiem, protams, bija aizdomas, ka kaut kas starp mums notiek, bet mēs ne viens, ne otrs to neatzinām, un tad pēkšņi viņš vienā dienā nāca klajā ar to, ka viņš pēc pāris mēnešiem brauc prom uz Ameriku, viņš strādās uz kruīza kuģiem. Tā kā es tur neko nevarēju darīt, jo nebijām ne pāris, ne kas vairāk neiebildu. Un tā viņš aizbrauca prom un 9 mēnešiem. Pa retam sazinājāmies caur Skype, bet es domāju, ka spēšu viņu aizmirst, jo 9 mēneši jau bija ilgs laiks un daudz kas mainījās, taču man nebija interese par nevienu citu puisi, tikai viņu. Kad viņš atgriezās mājā uz 2 mēnešiem, kad atkal viņu ieraudzīju manī uzplauka atkal viss no jauna un nespēju viņu aizmirst, taču šoreiz starp mums viss bija daudz nopietnāk, tikāmies biežāk, kaisle pieauga un pat kaislīgi mīlējāmies. BET atkal jau viss notika slepus, neviens par to nevarēja neko uzzināt, no sākuma nebiju ar mieru, bet pēc tam piekritu, jo negribēju viņu pazaudēt. Tad jau atkal pagāja laiks un viņš devās prom, un es pie sevis nodomāju, labi vien ir, tagad gan man viņš ir jāaizmirst. Sāku satikties ar citu puisi bijām kopā jau vairākus mēnešus, kad man paziņoja, ka viņš jau atkal būs mājās, protams, sazinājāmies, satikāmies, taču nekas nopietns vairs starp mums nebija, es paziņoju par savām attiecībām ar savu puisi un viņš izlikās ļoti saprotošs, jo paskaidroju, ka visu mūžu es viņu netaisos gaidīt. Kādu vakaru svinējām draudzenei jubileju, kurā bija arī viņš, taču es tur biju ar savu puisi. Visi bijām nedaudz iereibuši, izņemot šoferus, tad mans puisi pateica ka dosies mājās, jo viņam nākamā dienā ir jābūt darbā, taču man teica. ka es varot palikt, ja vēlos. Es arī paliku. Bet tad jutu, ka tā nebija laba doma. Pēkšņi jau atkal šis puisis ap mani lidinājās kā bite ap medus podu, tā kā lai tiktu mājās mums bija jābrauc ar vienu mašīnu, neko daudz ar viņu nerunāju, lai viņš saprastu, ka starp mums vairs nekas nebūs, kaut gan es viņu ne pa vismaz nebiju aizmirsusi. Joprojām man ietrīsējās sirds, kad biju ar viņu vienā kompānijā. Bet tā kā biju nedaudz iereibusi un tāds bija arī viņš mēs pārkāpām visus principus un satikāmies. Starp mums atkal bija atmodusies vecā kaisle, taču es ne brīdi nenožēloju ka biju aizgājusi ar viņu, pat sirdsapziņas pārmetumi man nebija. Tagad arī viņam ir draudzene, taču viņš joprojām mēdz ar mani kontaktēties un pēdējā tikšanās reizē pateica, ka mierā neliksies. Viņš visu laiku neļauj par sevi aizmirst, taču klāt sev mani arī nelaiž, cenšas izšķirt mani ar manu puisi un es nesaprotu, ko viņš no manis vēl vēlas.?
3
