Apskaidrojiet mani, mīļās, kur esmu iekūlusies? Un kā tas izskatās no malas. Nespēju objektīvi novērtēt situāciju.
Man ir puisis 6 gadus, kuru mīlu, nekad neesmu krāpusi. Bet sāku sarakstīties ar citu puisi, kurš ir precējies, ir bērns. Starp mums ir kolosāls flirts, ļoti patīkam viens otram, katru dienu regulāri čatojam par visu ko. Pāris reizes esam tikušies, aizgājušu pusdienās, uz jūru esam aizbraukuši kopā. Nekas mūsu starpā nav bijis, ne skūpsti, ne pieskārieni, tikai flirts. Bet, kaut arī neko sliktu kopā neesam darījuši, tāpat esam to noklusējuši savām otrajām pusēm.
Man gribētos viņu satikt biežāk, kaut vai aiziet vīna glāzi iedzert pēc darba. Tik viņš kaut ka raustās, bail, ko sievai sadomāt, kur ir un ko dara (sieva ļoti kontrolē). Man tas ir vieglāk, jo manējais mani nekontrolē. Bet mēs jau neko sliktu nedarām, netaisos ne kļūt par mīļāko, ne atņemt sievai, neko, tikai šad tad forši pavadīt kopā laiku. Viņš arī to grib, bet baidās. Un tās viņa bailes liek man justies kā tādai lētai mīļākajai, ko ir jāslēpj. Bet es tāda neesmu un negribu būt.