Strīdi- labi vai slikti?

Es gribētu strīdēties daudz mazāk, jo parasti sanāk uzvilkties par sīkumiem, kuri galu galā nav nekādi sīkumi:(

Es uz savējo katru dienu pabļauju.

manuprāt, ka bez strīdiem nav labi.
bet dīvaini, ka meitenes pārstāvot līdzīgu viedokli saka - man patīk skandalēt, es mēdzu vilkt uz kašķi, u.t.t.
man šķiet, ka strīdi ir nepieciešami, ja ir par ko strīdēties - dažādi viedokļi vienā jautājumā.
nevis kašķēšanās un bļaustīšanās procesa dēļ. (t)

lieks KA pirmajā teikumā. :-D

Diemžēl strīdamies reti - diemžēl tāpēc, ka puisis ir ar tendenci nevis visu teikt acīs, bet krāj un krāj un beigās ir viens liels strīds. Tāpēc saku - jā stridēties ir labi, jo cilvēku viedokļi atšķiras. Strīdēties tas nozīmē pateikt patiesību un atrast kompromisu. Ja strīdu vispār nav, tad tādās attiecībās kaut kas paliek noklusēts :-)

Neba velti ir teiciens ,kas ķīvējas, tas mīlējas. (l)

Bez strīdiem nav tas!
Lai gan mums tajos ir grūti piekāpties, jo abiem tas raksturiņš nav no mīlīgajiem! Bet vienmēr viss nokārtojas!
Tā notiek, kad satiekas auns ar lauvu :-D (l)

ir periodi kad stridamies biezi, un ir periodi kad nee :-) manupraat striidi nenaak attieciibaam par labu, bet gan pasliktina taas, jo gadaas , ka striidos izteiktais peec tam naak atminjaa un saap..

gandrīz kā nē,bet pa retam mums ir pārrunas part to kas patīk kas nē..

Salomé +1 Tev...

esmu arī ritkīgs kašķis... :-D bez tā dzīvot nevaru... :-(

Nu manā gadījumā strīds tikai satuvināja un pamatīgi... beidzot tika izliktas jūtas un pateikts viss, kas iekšā sakrājies! Lai gan strīds nebija nekāds lielais, bet nu beigās viņš pat saprata un pateica, ka nevēlas mani pazaudēt.. Tā kā domāju, ka dažreiz strīdi pat satuvina.. Bet katram jau savs raksturs un savas domas par šo visu ;)

Es vismaz esmu pamanījusi, ja es kaut kādas lietas kuras man nepatīk noklusēju nu lai nebūtu strīdi, viņš turpina to darīt un tad jau var pavisam izlaisties (t) :-D Tākā es labāk izrunājos un saku visu kā ir nekā klusēju miera labad :)
Esmu vispār baigi piekasīgā :-D (t)

Man arī liekas, ka tas ir normāli atiecības, ja pakašķējās :-D

varam TĀ sastrīdēties, ka nerunājam viens ar otru nedēļu.
nesāku sarunu tikai tāpēc, ka neuzskatu sevi par vainīgu vai arī viņš to lietu negrib izrunāt vai arī runājot vienalga pastāv uz sevi un visā tiek vainota tikai ES.
un neciešu viņa frāzi, ka VISI jau strīdas un tas ir normāli. es vai mēs neesam visi, katrs ir individuāls.
tad jau ja vairums viens otru krāpj, tad tas arī ir normāli un jāpieņem. stulbums!
neciešu kašķus.

Es patiesībā īsti nenoticu, ja saka, ka nekad nestrīdas, viss tik skaisti! Agri vai vēlu tāpat nonāk pie kaut kādām minimālām nesaskaņām! Pozītīvs tajā visā ir tas, ka var vismaz tā atrisināt radušos problēmu, izlādēties un tad salabt! :-D Es arī ik pa laikam pakašķējos ar draugu, tā teikt - profilakses pēc! :D

Mums ar draugu tādu lielu strīdu ar bļaušanu, kliegšanu un durvju ciršanu nav bijis un domājams ka nebūs. Bet tādi mazi strīdiņi ( viedokļu nesakritība, neapmierinātība ar otra rīcību utt.)gan pa reizei gadās. Un labi ka tā, jo būtu garlaicīgi dzīvot kopā ar cilvēku, kurš pilnīgi par visām lietām domātu tāpat kā es ;-)

Uiiij-mums agrāk bija tā,ka strīdējāmies uz pilnu klapi-ar bļaušanu,durvju ciršanu,vienam otra sūtīšanu uz visām četrām debesspusēm :-D -abi dikti temperamentīgi esam. Tgd kaut kā esam pieslīpējušies un daudz mierīgāk visu esam pamanījušies izrunāt-ja kādam kaut kas nepatīk,tad tas tiek izteikts ar humora piedevu,bet jebkurā gadījumā tiek ņemts vērā no otras pusītes. Nu kaut kā tā. Uzskatu,ka bez strīdiem nevar,bet tiem jābūt pamatotiem,nevis kašķis kašķa pēc.

Stridi parada ar kadu cilveku esi kopa,es to,paldies dievam atklaju,bet gan pec pusotra gada...sevis zel...

Ja ar mani nestrīdās, tad es arī īpaši nestrīdos un viss ir ok. Tā kā viņš nav uz strīdēšanos, tad tie kašķi mums baigie nav. Citreiz gadās kaut kas, bet tas jau tikai par sīkumiem. :-) Par laimi, nekas liels, par ko kašķēties un bļaustīties, nav bijis.

Mani vecvecāki arī strīdās tā, ka šķiet, ka šķirsies tūliņ, bet nu tāda mīlestība viņiem. (l)