Bet tā nopietni, ka var ēst 24 h diennaktī, kā jūs ar sevi strādājāt? Kāda shēma, cik ilgā laikā pieradinājāt pie normālas ēšanas, ko darījāt, lai neatgrieztos pie ieraduma? kā noteicāt optimālo porcijas lielumu un cik ēdienreizes?
Nepiepērc pilnu ledusskapi! :-) Vai brauc ciemos pie, piemēram, draudzenes, kur nebaros tik daudz. Būsi ierobežota. Nezinu kā vēl palīdzēt. Pašai tagad ir tāda sajūta, it kā 13 steikus varētu apēst, klāt vēl kartupelīšus un salātiņus, desertā pasūtot sušī. :D ĻOTI gribu. :D
notievēju un procesā izmainījās vienkārši visas domas, uzskati par ēdienu. ēdu, lai dzīvotu, nevis dzīvoju, lai ēstu, tā lūk :) porcijai jābūt ideālā variantā tik lielai, kā divas dūres kopā, tad kuņģis ir pilns, ja vēl gribās ēst, nevajag, nekad nevajag kuņģi pārslogot, vienmēr būs labi, ja paliks tajā brīva vieta.. ēd nebarojošu ēdienu, t.i. - dārzeņu un augļu kalnus, kamēr vasara, tas būs veselīgi.. galvenais nepieķeries pie visiem fast foodiem un našķiem, kas uzbaro, tad jau nekas slikts nebūs un centies, audzini sevī gribasspēku un raksturu, tad izdosies neēst tik bieži :)
Gribasspēks.
Vai spogulī atspulgs apmierina? Ja lieko kg nav, tad jau caurbiras var ēst :-D Bet ja tauki karājas, tad gan - vai pašai nav pretīgi, varbūt spogulis var motivēt?
Es iemīlējos un ēst vairs negribējās. Pārvācos un un.. tagad vispār nesaprotu, kā kādreiz varēju ēst un ēst, jo tagad, piemēram, kafejnīcās pusporcija man JAU ir par daudz. Nu kaut kā tā. (l)
138
