Vai drīkst, es atkal painteresēšos Jūsu viedokli par kādu situāciju!? :D :D
Tātad - iedomājieties situāciju - Jums ir draugs, Jūs studējat un nekur nestrādājat, dzīvojat pie drauga. Viņš apmaksā visu - gan dzīvokli, gan uzturu, gan izklaides (ne tikai ikdienišķās, bet arī tālākus kopīgus ceļojumus) un arī Jūsu studiju maksu. Par šo punktu Jums ar viņu ir noruna, ka pēc tam, kad sāksiet strādāt, Jūs viņam par studijām samaksāto naudu atdosiet. To zina arī tuvākie draugi un radinieki. Paiet gadi, Jūs studijas esat pabeigusi, esat sākusi strādāt, taču naudu tērējat savām izklaidēm, pārējo joprojām apmaksā jūsu draugs. Ne viena ne otra puse neko par šo norunu nerunā.. Paiet vēl kāds laiks un Jūsu attiecības sāk šķobīties, Jums parādās kāds cits pielūdzējs.. Jūs sākat domāt par šķiršanos.. Kad Jūs par iespējamo šķiršanos sākat runāt ar draudzenēm, Jūs vienmēr pieminat šo norunu un apgalvojat, ka ja Jūs tomēr izšķirsieties, tad nu studiju maksu Jūs noteikti savam bijušajam atdosiet, jo citādāk sanāk, ka jJs viņu būsiet izmantojusi.. Galu galā Jūs tomēr izšķiraties, aizejat pie cita, bet Jūsu bijušais pat neieminas par šo Jūsu norunu attiecībā uz maksāto studiju maksu..
Jautājums - ko Jūs darītu? Ieminētos pati un tomēr censtos norunu izpildīt, atdodot to naudu, vai izliktos par "beigtu zivi" un kamēr neko neprasa, tikmēr arī Jūs veiksmīgi par to aizmirstat? :)