Patiesībā, jā, diezgan traki. Kad cilvēks ir iemīlējies, viņš neklausās, ko citi saka un dusmojas, ja par viņa "dārgumiņu" pasaka kaut vienu sliktu vardu, jo "pārējie tak neko nesaprot, viņi neredz to, cik viņš patiesībā labs"... Izlasīju Tavu tekstu un nodomāju - gājieni gandrīz kā kādas paziņas vīrietim, tikai nu viņu attiecību stāžs ir jau 7 gadi. Meitene nu ir nelaimīga, vīrietis viņu psiholoģiski iebiedē, terorizē, bet viss arī sākās ar "nevainīgām" draudzeņu šķirošanām labajās un sliktajās, kuras drīkstēs nākt ciemos un kuras ne, gribēja zināt precīzu laiku, cikos viņai beidzas darbs, lai zinātu, cikos viņa nāks mājās, ja aizkavējas, tad pārmetumi, pie kura vīrieša ir bijusi, nelaida uz nevienu pasākumu, kur nepiedalījās viņš, ja tur bija brīvi, sveši vīrieši, pasarg Dievs, ja viņa bija kādā kopējā bildē ar kādu svešu vīrieti - uzreiz nopratināšana, kas viņš tāds ir, nemaz jau nerunājot par tādu "nieku" kā telefona pārbaudīšana un nevēlamu draugu un draudzeņu izdzēšanu no sociālajiem tīkliem. šķiet, neticami, ka tā var būt un ka meitenes tādos paranojiskos tipos samīlas, bet, redz, iemīlēšanās cilvēku padara pilnīgi stulbu un aklu, un apkārtējie tur var tikai bezpalīdzīgi noskatīties! :-(