Sveikas sestdienā! (l)
Uzdūros šim rakstam ( http://ej.uz/w2a9 ) , kas manī izraisīja dziļas pārdomas. Vai jūs ticat,ka mums katram ir savs sargeņģelis? Nav runa par to,kā viņu sauc, cik liels vai mazs viņš ir, bet par domu kā tādu - ir vai nav?
Un vēl... vai jums kādreiz ir bijusi iekšēji tāda sajūta,ka atrisinājums ir acu galā, pavisam tuvu ,tuvu...tikai ne īsti problēma ir, ne īsti kādas grūtības, bet iekšā ir tāda sajūta,ka itkā uz kādu problēmu atbilde ir tieši acu priekšā un tūliņ, tūliņ būs saskatāma? Ja jā, tad kas notika tālāk? Kaut kas tiešām atrisinājās, notika vai arī tas viss palika tikai sajūtu līmenī un izgaisa tikpat ātri, cik parādijās? :-) ;-)