Kojas

Tu tiesham es loti,loti jociga :-D

Es koju dzīvi nemūžam nemainītu pat pret dzīvi pilī.
Esmu tik laimīga, ka man bij tie koju gadi, tādus draugus un piedzīvojumus es nekur vairs nedabūšu (l) (l)
ātri sadraudzējos, bet nu pirmās biedenes arī gadījās normālas, lai gan esmu papējusi dzīvot ar kādām 7 kopā :) bet viena jau nu tagad ir manas dzīves sastāvdaļa :)

tu vispār uzzini, vai tavai skolai ir kojas. jo reti kurai vidusskolai ir kojas (t)

kojas rulzz (l) :-D

Tev kads tur stroķi pie deniņiem,ka neļauj visu rakstīt vienā diskusijā? :-)

Tev gan šodien ir apgriezieni.
Ieteikums - vispirms apstājies, padomā un apsver vai vispār esi gatava pārcelties uz citu pilsētu.

Vau-vau!!! - Taa no malas vareetu padomaat,bet nee :-D vienkaarshi nenormaali uztraukusies,jo mana dziive kardinaali mainiisies 3 dienu laikaa.

tavs ķengurs
:-D labs :D

Labi,viss - es pazuudu.. savaadaak neviens ar mani te vairs nerunaas. :-D Arlabunakti!

Ja man būtu bijusi iespēja,es jau no pirmās dienas būtu dzīvojusi dzīvoklī.Kojas bija pretīgākais,kur savā līdzšinējā mūžā esmu dzīvojusi.Varbūt tāpēc,ka biju savādāk audzināta(piemēram,man mamma bija iemācījusi ka aiz sevis jāsavāc,bija iemācījusi kā darbojas tualetē ūdens noraušana un,ka zagt ir slikti utt) un man bija citas intereses(nevis dzert katru nedēļas nogali,novemt gaiteni,piekakāt izlietni utt.).Nebija patīkami arī prusaki un cūcības koplietošanas telpās.Ar apkārt dzīvojošajiem pa ceļam nebija un kontaktus nemeklēju.Vienkārši neredzēju neko,kas man ar tiem pārējiem tur redzētajiem personāžiem varētu būt kopīgs.Dzīvoju istabā ar vienu draudzeni un trešā iemītniece ik pa laikam bija cita-tās bija viena par otru ''krutākas'' un vairāk par ''labdien'' un ''uzredzēšanos'' mēs ar draudzeni ar viņām nepārmijām,jo vnk..nebija nekā cita ko teikt.
Nezinu...jebkuram iesaku tomēr atrast kādu draugu/draudzeni(vai pat vairākus),piemest naudu un dzīvot kaut mazā,bet vismaz civilizētā dzīvoklī.

ps.s-es par augstskolas kojām runāju.Laikam esmu šodien kkāda...lēna,jo tikai tagad paskatījos tev profilā un sapratu,ka tu noteikti interesējies ne jau par augstkolu kojām.Sorry...

Heartkiller lasot tavu aprakstu par kojām, man palika slikti ap dūšu :-D

Heartkiller, kurā augstskolā mācījies?

ChiCaBOm-LU.
itaalija90-zini,bija reizes,kad man tiešām fiziski arī gandrīz nelabi palika ieejot labierīcībās,vai virtuvē...Man tas bija šoks,jo it kā visi pilngadīgi cilvēki,vajadzētu tomēr būt prātam...
Nez,varbūt tagad tur ir savādāk,jo pagājuši gandrīz 2 gadi,kopš neesmu kāju tur spērusi.

piparene, piekrītu, arī es koju dzīvi nemainītu ne pret ko. ir tak forši, ka vienmēr apkārt ir cilvēki. man gan ir mazliet vieglāk, jo dzīvoju ar dāmām, ko pazīstu kopš bērnības.
esmu dzīvojusi gan LU, gan Turības kojās. Turības ir nesalīdzinoši labākas un arī civilizētākas, tomēr arī LU nebija tik traki, ja nebūtu prusaciņi.
nezinu..man liekas, ka tas ir jāizbauda, ja vien kopš bērnības vecāki nav Tevi nemitīgi likuši "rāmjos", mācot, ka visam ir jābūt perfekti. jo kojās tā nekad nebūs un tad manuprāt ir grūti tur dzīvot. :)

tas ko gribēju pateikt - esmu dzīvojusi gan dzīvoklī, gan kojās. abi varianti ir labi, bet dzīve kojās, man deva iespēju satikt jaunus draugus un nodibināt jaunus kontaktus, kas manuprāt ir gan noderīgi, gan patīkami. :)

Ņemot vērā Tavu vecumu, es ieteiktu dzīvot dzīvoklī, jo tomēr kojas paliek kojas. 16 gados tur sabrauc tādi jaunieši, ka šausmas skatīties - kā no ķēdes norāvušies un bieži vien viņi "paņem" līdzi spējīgus un motivētus vienaudžus.. (t)

16 gados tomēr svarīgāk ir mācības un koju laiku paspēsi vēl izdzīvot augstskolas laikā.

Pati arī aizgāju dzīvot un mācīties uz citu pilsētu 16 gados, dzīvoju dzīvoklī un tas nemaz netraucēja rīkot ballītēs, sapazīties ar jauniem cilvēkiem utt. Koju laiku izdzīvoju augstskolas laikā, tad arī vecums saprātīgāks, bet nu bija apkārt arī jaunieši, kas 20 gados uzvedās, rīkojās kā no mucas izkāpuši :-D

Man dzīvoklis šķiet labāks jebkurā gadījumā.

Es savā laikā izvēlējos kojas, nekad to neesmu nožēlojusi, jo man vajadzēja tur pavadīto laiku, cilvēkus, prusakus un peles, rindas virtuvē un negaidītos ciemiņus. Ar istabas biedrenēm iepazinos un sadraudzējos uzreiz, lai gan viņas bieži mainījās :-D , vienu no viņām uzskatu par savu visu laiku labāko draudzeni, kāda cita man ir labākā pasaulē uzticības persona, kuru es nevarētu sastapt kaut kur citur:)
Tusiņi kojās notiek regulāri, lai gan uz tiem vairāk velk tikai pirmajos kursos. Mēs savā laikā rīkojām tusiņus vismaz 4x nedēļā, ja nepietika, tad vienmēr varēja atrast kādu citā stāvā/pusē

Man arī nešķiet, ka kojas ir ir kaut kas briesmīgs. Par noiešanu no ceļa - tas jau no paša cilvēka atkarīgs, ne dzīvesvietas. Nupat ievācos jaunā dzīvoklī Teikā, kuru pirms tam dzīvokļa īpašniece bija izīrējusi vairākiem studentiem, taču, pēc apkārtējo kaimiņu sūdzībām, bija palūgusi viņiem izvākties. Punktu bija pielicis kāds gadījums, kad kārtējā tusiņa laikā viņi bija pievēmuši apakšējā stāva kaimiņam balkonu. Tā ka jebkurā gadījumā jaunietis, kas izrāvies no vecāku uzraudzības un ir brīvs no vecāku kontroles, savus cūkas gājienus, ja vien to vēlēsies, paveiks jebkurā vietā.

Ļoti svarīgs faktors ir tas vai esi ļoti kumunikabla :-D Es piemēram neesmu, dzīvoju dzīvoklī un ir super - no ledusskapja nekas nepazūd, neviens neaiztiek manas mantas, varu saukt ciemos ko gribu, viss ir mans un tā kā es to vēlos, eju un nāku kad gribu utt :-) Bet ja gribi dzīvot barā ar jauniešiem un justos tur labi, vari iet uz kojām :-D