es un viņš

Un ar gredzenu pirkstā jutīsies 10x labāk nekā tagad?

es neuzskatu, ka bērna radīšanai nepciešama milzu bagātība un iekrājumi, un tomēr ir nepieciešama kaut neliela stabilitāte. Lai abiem ir kaut kāds pastāvīgs darbs, ir kur dzīvot, un tad arī var radīt bērniņu. Jo uzskatu, ka, ja grib, bērns nekādā ziņā nebūs šķērslis naudas nopelnīšanai, bet pilnīgi zaļiem gurķiem bez dzīves pieredzes (lasīt - lieliem bērniem) nevajag dzemdēt mazus bērnus ;)
tā kā vērtējat savu situāciju. Ja mācaties, esat bez dardbiem, dzīvojat pie vecākiem, tad bērnam vajadzētu pagaidīt.

Piekrītu tavam draugam.

Manuprāt svarīgi ir, lai būtu pašiem sava dzīvesvieta un vismaz vienam no abiem pastāvīgs darbs, kā arī atsaucīgi vecāki, lai ir kas pieskata :D

piekritu tavam draugam, nav taču tik ļoti jāsteidzas. izbaudiet jaunību (l) bez sīkajiem (l) pēc tam varesi turpmākos 18 gadus auklēties :-D

Apdomā labi, ko vēlies. Mana draudzene arī ļoti gribēja bērnu un ģimeni. Gala rezultāta piedzima apburoši dvīņi, viņi piespiedu brīvprātīgi apprecējās. Tagad dzīvo 6tā 2-istabu dzīvoklī. Tad šķirās, tad atkal kopā. Un viņai ir tikai 21. Gala rezultātā viens liels murgs..

Par bērnu puisim pilnīgi piekrītu. Padomā no ctas puses. Stabilitāte ir drošības sajūta un veselīgi atsaucas uz savstarpējām attiecībām. Bet, ja stabilitātes nav, tad gribot negribot pāra attiecībās iezogas domstarpības. Es esmu par veselīgām attiecībām ģimenē, nevis par veco labo stāstu- mums nekad nebija naudas, tētis sāka dzert, mamma raudāja, es jutos lieks, bla, bla.. Kamēr esat divi, ir vairāk laika sev un mērķu realizēšanai. Kad būsiet gatavi, bērns neizpaliks.

Es uzskatu, ka ar bērna plānošanu steigties nevajag. Tavam draugam ir taisnība - ar divīti nepietiks, jums vajadzīga vieta, kur dzīvot, un darbs. Tad varat sakt domāt par precēšanos un savairošanos.

Labi,ka draugs tāds apdomīgs.
Daudz ko var gribēt,bet vajag reāli padomāt arī.Man jau ''patīk'' tie romantiķu stāstiņi,kā ja ir mīlestība tad ir viss.Bērnu ar pliku mīlestību neapģērbsi,nepaēdināsi un vēlāk bērnudārzā nesūtīsi.Vajag to naudu un kā vēl vajag.

es piekrītu un zinu ka draugam taisnība!
dzīvojam atsevišķi no vecākiem un abiem ir patstāvīgs darbs!ir jau lietas kas vēl trūkst.paši tik tā sākam reāli dzīvot.
draugam taisnība un tāpēc vēl nav bērnu.
no vienas puses pat priecājos ka nav.. bet brīžiem tā kārtīgi piesokas šī doma!

Man arī ik pa laikam piezogas tāda doma, bet cenšos saglabāt vēsu prātu un pārliecināt sevi, ka vēl neesam tam gatavi, pāris gadiņi vēl jānogaida! :) Vienmēr jau ļoti gribās to, kas tev nav!! :)

tieesa!

vards it ka visu saboja. tas liecina,ka absoluti nekam neesi gatava, pietam ja butu gatava, tu izceptu diskusiju par kazu temu un butu sajusma, nevis te ko tad ittkkkaaa rakstitu.

Tu saki, ka esi gatava bērnam un kāzām, bet pēc tam runā par bērnu tikai.. Ja jau abām šīm lietām jūs abi esat gatavi, vai nevajadzētu sākt ar kāzām un tad bērnus plānot?
Es nevarētu plānot bērnu ar cilvēku, kas negrib mani precēt, jo tas nozīmē, ka cilvēks neprot uzņemties atbildību, a bērns ir vēl lielāka atbildība kā laulība.

berns ir divu cilveku kopigs auglis, nevis kaut kas ko tu gribi un viss.
Ja otrs negrib, tad atliec sho jautajumu malaa, vai ari ja tiesham tik shausmigi gribi to bernu un esi materiali patstaviga, lai viena pati audzinatu, ej uz spermas banku.
Ja gribi bernu no sava viriesha, tad gaidi kamer ari vinsh gribes

vairāk jau liekas, ka tu gribi tik ļoti to visu tikai tāpēc, ka citiem IR, bet tev NAV! Loģiski domā tavs draugs - bērns prasa oi oi oi kādus izdevumus! Un ar katru reizi izdevumi tikai nāks un nāks klāt! Protams, tā ir laime, ka ir mazais un man pat prieks, ka esi no tām, kura grib mazuli, bet vispirms vajag kaut kādu stabilitāti, nerunāju jau par milijoniem :-D bet elementāri kaut vai ikmēneša algu un vēl šo to un tad jau vari sākt ko domāt par to! :-)