Es pati arī saņēmu sociālo stipendiju divus semestrus, tāpēc nevaru teikt, ka likums bija slikts, tomēr, piekrītu - nepilnīgs.
Kad universitātē dzirdēju par šo jauno stipendiju piešķiršanas kārtību, piezvanīju vecākiem (atbildu gan daudzbērnu ģimenes statusam, gan maznodrošināto statusam), tētis sākotnēji nemaz negribēja braukt uz pagasta valdi pakaļ izziņai, jutās neērti (ne jau tādēļ, ka prasītu to, kas nepienākas, bet gan tādēļ, ka jutās neērti, ka ģimene tiek saukta par maznodrošinātu). Šo manu sarunu ar tēti dzirdēja arī draudzene, un izdomāja, ka arī viņa varētu dabūt vajadzīgo izziņu, jo viņas tētim esot labi sakari pagastā. Ironiski, ka viņa ir vienīgais bērns ģimenē un abi vecāki strādā labos darbos. Toreiz viņa arī tikai palika gribot, jo viņas vecākiem tomēr sirdsapziņa bija vietā. Bet fakts kā tāds liecina par to, ka tie, kas gribēja, tie šādas izziņas dabūja, kaut arī nepienāktos.
Otrajā semestrī atkal dabūju izziņu un pieteicos soc.stipendijai, jo materiālā situācija ģimenē nebija mainījusies. Sanāca, ka kursā biju 3.vietā pēc atzīmēm, tomēr nevarēja jau zināt, cik parastās stipendijas paliks pāri pēc sociālo stip.piešķiršanas. Vēlāk universitātē pie sienas ieraudzīju tabulu ar stipendiju saņēmējiem, mans vārds parādījās pie sociālo stip.saņēmējiem, savukārt pie parasto (pēc atzīmēm rēķināto) stipendiju saraksta parādījās arī studenti, kuri reitinga tabulā bija zem manis, tātad būtu saņēmusi stipendiju arī bez soc.kritērija. Tomēr fakts kā tāds, ka šāds saraksts parādījās pie sienasm bija ļoti nepatīkams! Jo tieši tāpat kā jūs, meitenes, šeit "noliekat" soc.stipendiju saņēmējus, tāpat arī universitātē tādu cilvēku netrūka.
27
