Situacija sekojosa - mans draugs (kopa esam gandriz 6 gadus) pirms paris dienam pazinoja, ka vinam liekas, ka kaut kas vairs nav ta. Ka vins vel gribot patuset, baudit dzivi, un vinaprat attiecibas ir iestajusies rutina. Man soks,neko tadu no vina nebiju gaidijusi. Iespejams, tas tapec, ka es esmu izbaudijusi savus jaunibas gadus, bet vins ne. Lai ari cik mums labi ir kopa, vins gribot nedaudz padzivot viens, iztrakoties un tad skatities.
Esmu apstulbusi, nezinu, ko lai dara. Vai ir verts meginat un censties, vai labak palaist vinu (uz kadu laicinu), lai patrako? Varetu sakt visu no jauna, romantiski utt, bet ta vai ta man tagad apzina sez ta doma, ka vinam kaut kas neapmierina...Un kada ir jusu pieredze, izskiroties uz laiku? Vai pari pec tam saiet kopa? Liekas, ka vins uz to cer - ka ballesies, sapratis, kas un ka ir, un cer, ka pec tam atkal varesim turpinat, tikai tad jau ar parliecibu, ka es esmu istaa un vienigaa..
119
