Ko darit?

help

Varēt jau var saiet atpakaļ. Gadās jau visādi. Bet, vai Tu tiešām būtu gatava pēc tam viņu ņemt atpakaļ?
Izskatās, ka viņš grib Tevi atstāt kā tādu rezerves variantu - nepatiks/ neatradīs labāku, atgriezīsies pie Tevis. Tevi tas apmierina?

Zinu, ka gadities var visadi, un liekas, ka ar vinam ir tadas ka shaubas par to, vai maz ir jega turpinat. Ilgs laiks ir kopa buts, bet liekas,ka lai ari ka vins mani mil, vinam ir interese par to,kas notiek apkart.
Man tas viss pat ir saprotami, es to nenoliedzu, ka ta butu jadara..jo nu,lai spertu nakamo soli (precibas utt.), ir jabut 100% parliecibai..

Otra lieta - ja pat mes abi tagad centisimies, pavadisim jaukus vakarus un meginasim izbegt no rutinas - vai tas vispar atrisinas problemu? No vienas puses tagad liekas - varbut vieglak patiesam ir paskirties, neka vel tagad pavadit kadas jaukas brivdienas un tad tomer saprast, ka vins tapat velas nedaudz brivibas..

kurš būs gājējs, tas aizies.
diemžel, vai par laimi.. :-)
vēlreiz, pēc tam sāktās attiecības nebeidzas labi, arī man tā bija,- tad no jauna ar vairākkārtēju spēku uzbango vecie strīdi un citas nebūšanas, kā arī - pārmetumi, tirdīšanas- ko tu darīji tai laikā kad mēs it kā nebijām kopā.
nepārliecinošs arguments - iztrakoties, un tad skatīties. starp citu, veču valodas tulkojošā vārdnīca - iztrakoties - nozīmē: izm*ukoties! ja tev tas ir pieņemams - uz priekšu.
tomēr,ja prasi padomu, ko darīt - es tev varu pateikt vienu: sakrāmējiet mantiņas,sadaliet un šķiraties.
es zinu, ka sāpēs, es arī esmu laidusi cilvēku no sevis vaļā, zinot, ka viņam to vajag, lai gan tobrīd tas likās pārbaudījums man. un zini, nenožēloju to!
lai veicas, :-) un atceries, ka mīlestība sagādā laimi, prieku un piepildījumu ABIEM!

Piekrītu miss par to rezerves variantu. Turklāt, ja reiz viņš ir sācis runāt par to, ka kaut kas nav labi, vēlas iztrakoties utt., tad to arī darīs. Nelīdzēs nekāda pielabināšanās, centieni kaut ko mainīt vai palikšana par vislabāko sievieti pasaulē. Plus vēl var gadīties, ka viņam pie apvāršņa ir parādījusies kāda cita dūdiņa, ar kuru tad arī grib pamēģināt. Ja nesanāks, atgriezīsies pie pārbaudītas vērtības-Tevis.

Kopā pavadītais laiks nav no mazākajiem. Bet, ja viņš vēl joprojām nav radis pārliecību par savām jūtām, laid vaļā. Ir tāds teiciens - gājējus un mirušos neaizkavēt (tā vai tā būs prom).

Zinu, bet nav viegli. Tagad nespeju iedomaties savu ikdienu bez si cilveka. Tagad pat mierigi sezu, neraudu, meginu to uztvert ka pieaudzis cilveks un esmu pat pateiciga, ka vins man visu ir godigi pateicis, ne slepis. Bet, saprotu, ka nezinu, ka dzivosu.

Un vispar tagad jutos ka no laivas izmesta - nekad nebiju to gadijusi. Drizak likas, ka es varetu but ta, kam kaut kas nepatik attiecibas. Vai ta mana vaina? Vai esmu slikta? Neglita? KAS?

Es pat zinu un ticu, ka vinam to visu tiesam vajag parliecibai, jo par to esam runajusi 1000 reizes, ka liekas, ka saderam ka cimds ar roku. Nav ne stridu, ne parmetumu isti.

Vai skirsanos nostadit ar kadu terminu, vai ka? Skiramies uz kadu menesi vai pavisam? Ka lai izlemj, ka labak?

protams, ja ir variants, ka var tās attiecības saglābt - teiksim tā: Siamaaa pēkšņi maina vizuālo tēlu, sapērk skumas drēbītes, maina ierastos paradumus atpūtā, piedāvā džekam jaunas garšas virtuvē, gultā, izklaidē, kopīgos izglītojošos pasākumos, kursos... vārdu sakot, parāda, ka var būt citādāka, "jauna"...tādējādi nenoslāpējot interesi par sevi, un tad tavs vīrietis varētu tev no jauna pieķerties. ja vien Siamaaa pati to vēlas!
jap, šis teksts izklausās pēc tā, "ka sievietei vienai viss jādara, lai tik vecim labi un interesanti!" :-D , BET, kā zināms, lai kā vīrieši to apstrīdētu - sievietes izvēlas attiecības, vīriešus un nosaka attiecību gaitu, galu galā - sieviete ir ģimenes pavarda sildītāja, un viņas rokās un izvēle = vai tas pavards degs, vai liesmos, vai gruzdēs.. :)

6 gadi tas nav mazs laiks. Godīgi, kādam no malas ir grūti spriest par to kā varētu būt, var tikai iztēloties, jo neviens jau neielīdīs viņa galvā un nepateiks kā patiesi ir, tāpat man personīgi nepatīk striktas atbildes balstoties uz kaut kāda cilvēka pieredzi, tas nav objektīvi, jo cilvēki ir ļoti dažādi. Man liekas pēc 6 gadu ilgstošām attiecībām šāds solis ir ļoti pārdomāts, viņš to nav izsvēris pāris dienās, bet kādā laika posmā. Vari novērtēt viņa atklātību, godīgumu, viņš pateica godīgi kas un kā, būtu daudz nepatīkamāk un sāpīgāk ja pēc kāda laika pieķertu viņu krāpšanā un melošanā.
Es droši vien šādā situācijā kristu izmisumā, raudātu, censtos ar viņu runāt tādējādi nogurdinātu viņu, tāpat man būtu grūti saprast kā var aiziet un pieļaut domu ka var atgriezties, man šķistu, ka tas ir beigu sākums, neesmu nekāda stipriniece.
Protams esmu dzirdējusi ļoti skaistus piemērus, kad cilvēki atkal saejas kopā un viņu „saites” kļūst spēcīgākas, attiecības kļūst vēl mīlošākas, ka šī prombūtne tikai atsvaidzina attiecības. Es gribētu cerēt tikai uz labāko.
Viennozīmīgas atbildes uz tavu jautājumu nebūs!

Ja, zinu, vins teica, ka par so soli jau ilgi domajis, un dara to, jo baidas mani sapinat (jo tomer grib izbaudit jaunibu)..ka lai izlemj, ka labak? Liekas traki, nezinu..

Ko tieši vēlies izlemt? Domāju, ka viņš jau ir pieņēmis lēmumu par aiziešanu. To, kas būs pēc tam, grūti prognozēt, kur nu vēl izlemt

Lai arī 6 gadi nav mazs laiks, es Tavā vietā mēģinātu pieņemt situāciju, kāda tā ir, un mēģinātu atrast iespeju izklaidēties bez viņa.
Ja jau viņš tā var darīt, tad pasaki, ka esi ok ar mazu laiku off no attiecībām, un ej izklaidējies ar draudzenem :)Neiet runa par kaut kādu laišanu ar citiem, bet brīvu laiku bez viņa :)
Uzskatu, ka ja Tu vinu spiedīsi būt kopā tikai ar sevi, viņš neizbaudīs savu brivibas sajūtu un Tava klātbutne liks vinam domāt par to, ka iespējams kaut kur var iztrakoties.
Es Tavā vietā palaistu brīvībā, lai saprot vai esi viņam vajadzīga vai nē.
Bet tas vai ņemsi atpakaļ, ir atkarīgs no Tevis ;-)

es domaju par to, ka noformulet skirsanos - skiramies un tad redzes?

vins gan pats teica, ka nesaprot, ko grib..ko darit, ja tomer pardoma? un pec kadiem rutinas izbeigsanas centieniem saka, ka negrib skirties? Tas, ko vins teica, atmina man sez, un tagad domaju, vai to maz var izdzest kada veida..

Nu dzīve jau nesastāv tikai no attuiecībām, vajag saņemties ;-) :-)

Vakar "Ievas stāstos" lasīju interviju ar aktieri Ivaru Pugu. Viņš bija pateicis baigi labo domu, ka ja attiecībās viss ir kārtībā, tad neviens nesaka "apsēdīsimies un parunāsim par mūsu attiecībām".
Ja viņš saka, ka kaut kas nav, tad arī nav un lai puika iet.

Cik tad jums gadu, ja viņam gribas patusēt? Izklausās, ka esat kopā no "bērna kājas"...

vinam tas ir pirmas nopietnas attiecibas, man pirms tam paris bija. Jauni esam :)

Siamaaaa, nesaki par šķiršanos, es tā nedarītu.
Kaut gan, ja tā padomā, ja Tu pateiksi - šķiramies, var būt vairāki varinati.
Nožēlo un nak atpakaļ, vai aŗī neko nenožēlo, sāk izbaudit brīvību. Bet es tavā vietā nesāktu moralizēt par sķiršanos.
Dari tāpat kā viņs - nesaki neko, un mēģini izbaudīt dzīvi - ej ar draudzenem kaut kur, kaut vai uz dejām vai teātri. :-)
Zinu, varbūt no malas vieglāk kaut ko iesacīt, taču rīkotos tā. :-)

Ta liekas nakama problema - esmu tik daudz laika veltijusi attiecibam un kopa busanai ar so puisi, ka ari draudzenu man nav diez ko daudz. Dazas ir, bet tas jau aiznemtas ar saviem puisiem. Liekas, ka man vajag tiesi kadu brivu domubiedru.