grāmatu citāti

"Viņš atcerējās rītu pēc mēnessērdzības epizodes, aiznākamo dienu pēc Paskova nāves. Kā viņš aizbrauca līdz Medicīnas centram, kā iemetās vannasistabā paskatīties uz sevi spogulī, pārliecināts, ka noteikti izskatīsies kā jucis. Bet viņš izskatījās pavisam normāli. Tas lika padomāt par to, cik daudz cilvēku staigā apkārt, nēsādami sevī visdrausmīgākos noslēpumus."
Stīvens Kings - Zvēru kapiņi

"Vai jūs domājat, ka tāpēc, ka esmu trūcīga, neievērojama, neglīta un sīka, man nav ne dvēseles, ne sirds? Jūs maldāties! Man ir tieši tikpat daudz dvēseles kā jums- vismaz tikpat daudz sirds!"
Š. Brontē "Džeina Eira"

"Si ir mana pirma milestibas vestule.Vai nav savadi,ka protu tadu uzrakstit?"-no "Garkajtetins"-Dzina Vebstere.Viena no manam milakajam gramatinam! :-)

Diezgan savādas ir atmiņas par šo vājprāta nakti Lasvegasā. Pēc pieciem gadiem? Sešiem? Šis laiks šķiet kā vesels mūžs vai vismaz tā Nozīmīgākais Periods- tāda kā kulminācija, kas nekad neatkārtosies. Sanfrancisko sešdesmito gadu vidū- tas bija ļoti īpašs laiks un vieta, īpašs liktenis - būt tā sastāvdaļai. Varbūt tas kaut ko nozīmēja. Varbūt arī ne- raugoties no laika distances... Bet nekādi izskaidrojumi, nekādas vārdu, mūzikas vai atmiņu kombinācijas nespēj iespaidot to sajūtu, apziņu, ka tu tur biji, dzīvoji tajā laika un pasaules stūrītī. Lai ko tas arī nozīmētu...
Nav viegli izzināt vēsturi- tam traucē tās pērkamā interpretācija-, bet arī bez īstas pārliecības par „vēstures” patiesumu visnotaļ saprātīga šķiet doma, ka palaikam tās priekšgalā kā garš, spožs triepiens uzzibsnī veselas paaudzes enerģija; laikabiedriem šīs parādības iemesli nekad nav īsti skaidri; arī retrospektīvs skatījums nespēj izskaidrot, kas patiesībā notika.
Manas spilgtākās atmiņas par to laiku šķiet saistītas ar vienu vai piecām, vai varbūt četrdesmit naktīm- vai ļoti agriem rītiem-, kad es pamatīgā kaifā pametu Filmoras iestādījumu un tā vietā, lai dotos mājup, drāzos ar savu lielo „Lightning 650” pāri Līča tiltam ar ātrumu simt jūdzes stundā, ģērbies „L. L. Bean” šortos un „Butte” kovboju jakā... vai dārdināju cauri Dārgumu salas tunelim pretim Oklendas, Bērklijas un Ričmondas ugunīm, īsti nezinot, kur nogriezties, kad būšu ticis viņā galā (vienmēr noslāpējot vāģi pie barjeras, pārāk apdullis, lai ieliktu kloķi neitrālajā pozīcijā, kamēr lūkoju sagrabināt sīceni)... bet vienmēr svētā pārliecībā, ka neatkarīgi no tā, kādu ceļu izvēlēšos, nonākšu vietā, kur cilvēki būs tikpat sabliezušies un traki kā es,- par to man nebija ne mazāko šaubu...
Ārprāts valdīja jebkurā vietā, jebkurā diennakts stundā. Ja ne Līča viņā pusē, tad braucot gar zelta vārtiem vai prom pa 101. ceļu uz Lasaltosu vai Lahondu... ikvienā vietā varēja uzšķilt dzirkstis. Visur valdīja tā fantastiskā visaptverošā sajūta, ka viss, ko mēs darām, ir pareizi, ka mēs noteikti būsim uzvarētāji...
Domāju, tieši tas bija mūsu galvenais trumpis- pārliecība, ka mēs nenovēršami pieveiksim Veco un Ļauno spēkus. Ne jau sliktā vai- jo vairāk- militārā nozīmē, tas mums nebija vajadzīgs. Viss notiks ļoti vienkārši: mūsu enerģija gūs virsroku, padarot gluži liekas jebkādas cīņas, mūsu pusē vai viņējā. Mums piederēja šis mirklis, mūs nesa līdzi varens, krāšņs vilnis...
Un tagad, nepilnus piecus gadus vēlāk, jūs varat uzkāpt kādā stāvā Lasvegasas pakalnā un paskatīties uz rietumiem, un, ja jums būs pareizais redzējums, varēsiet gandrīz vai saskatīt paisuma līniju- to vietu, kur mūsu vilnis pēdīgi sašķīda un aizplūda atpakaļ.
/Hanters Stoktons Tompsons- "Bailes un riebums Lasvegasā"/

Šis tik tiešām ir mans visvismīļākais citāts. Un, nē, es nevarēju to saīsināt.

http://www.stylist.co.uk/life/the-best-100-closing-lines-from-books

"Visiem, kas gulēja piesaulē, vispirms atkusa acis. Tās zaudēja glāžaino spulgu, un zīlītes uzblīda. Ledus tajās izkusa un lēnām tecēja pār vaigiem – it kā miroņi raudātu."
/Ē.M.Remarks "Laiks dzīvot un laiks mirt"

Nav par puķītēm un putniņiem, bet šis laikam ir mans visu laiku mīļākais citāts.

"Visiem, kas gulēja piesaulē, vispirms atkusa acis. Tās zaudēja glāžaino spulgu, un zīlītes uzblīda. Ledus tajās izkusa un lēnām tecēja pār vaigiem – it kā miroņi raudātu."
/Ē.M.Remarks "Laiks dzīvot un laiks mirt"

Nav par puķītēm un putniņiem, bet šis laikam ir mans visu laiku mīļākais citāts.

"Ir svariigi pienjemt, ka cilveeki maacaas tikai no savaam kljuudaam un pieredzes un mees nevienam nevaram uzspiest savu pieredzi"

"Katrs no mums domaa, ka tas kaa mees redzam lietas ir taa, kaa tas ir patiesiibaa. Bet nevienmeer tas taa ir. Mees redzam pasauli nevis taadu, kaada taa ir, bet taadu kaadi esam mees pasi - vai taadu, kaadu mees nosakaam tai buut. Kad mees meeginaam vaardiem aprakstiit to, kaadu mees to redzam, mees patiesiibaa aprakstaam pasi sevi, muus pienjeemumus un paradigmas. Kad citi cilveeki nepiekriit muusu teiktajam, mees nekaveejoties domaajam, ka kaut kas nav kaartiibaa ar vinjiem."

"Visas paarmainjas dziivee ir jaasaak ar sevi. Lai kaut ko mainiitu, ir jaamainaas pasiem, nevis jaameegina mainiit citus cilveekus vai esosos apstaakljus. Tikai tad, kad mees mainiisimies pasi, mees redzeesim, ka mums apkaart viss mainaas."

"Cilveekus, kas nepazinaas savu potenciaalu, viegli ietekmee citu cilveeku attieksme pret vinjiem. Ja citi cilveeki ir laipni un izpaliidziigi, tad vinju produktivitaate var buut augsta. Bet, ja vinji saskaraas ar negatiivu attieksmi pret sevi, tad lielaako dalju savas energijas velta nevis meerkja sasniegsanai, bet savai aizstaaviibai un pasargaasanai, taadaa veidaa zaudeejot lielaako dalju savas produktivitaates."

"Šovakar," viņš noteica, "nerunāsim ne par ko citu kā tikai par pašām nesvarīgākajām lietām pasaulē."

"Kāpēc vīrieši grib mainīt tieši to,ar ko iekarojuši sievieti?"

"Cik viņš bērnišķīgs,viņa nodomāja maigumā. Un cik akla viņa greizsirdība! Vai viņš aizmirsis, ka mīlestību nekad nesagrauj kāds cits,bet gan vienmēr tikai pats?"

Šie citāti ir no Ē.M.Remarka "Debesīm nav lutekļu"







Un vēl divi, kas man ļoti patīk ir no R.S.Šarmas "Mūks,kurš pārdeva savu Ferārī"

"Kad viena no acīm vērsta uz mērķi,paša darba paveikšanais tev atliek tikai vairs otra."

"Laimes noslēpums ir pavisam vienkāršs. Noskaidro, ko tu patiešām vēlies darīt, un tad novirzi visu savu enerģiju tieši uz to"

Burvīgi, paldies (l)

Un veel "We make our own reality" ... :)

Liidere - tavos tik daudz patiesības :) Patīkami lasīt.

"Kaislība - kļūšana par cilvēku."
"Mums nāksies atbildēt par katru dzīves sniegto prieku, kuru esam atteikušies izbaudīt savas zemes dzīves laikā."
Bronika - Vienkāršā pārpilnība

"Skrandām nav nekāda dzimuma."
"Ursuss: Ak, tu šķietami tīrais ūdens, tu atgādini viltus draugus. Virsū tu esi silts, bet apakšā - auksts."
"Visslavenākais no gudrajiem ir Filoksens: viņš kāroja, kaut viņam bijis dzērves kakls, lai varētu ilgāk baudīt ēšanas priekus."
"Tas bija neizsakāms divu elpu sajaukums; tā nebija tikai šķīstība, tā bija pilnīga neziņa, kāzu nakts bez iekāres. Mazais zēns un mazā meitenīte gulēja kaili viens otram blakus, baudīdami šais klusajās stundās eņģelisko tuvību dzīves tumsā; virs viņiem plandošie bērnu sapņi lidinājās no vien pie otra; zem viņu aizvērtajiem plakstiņiem droši vien mirdzēja zvaigznes; ja vārds "laulība" šeit nav nepieļaujams, tad viņi bija vīrs un sieva tādā nozīmē, kādā tas iespējams eņģeļiem. Tāda nevainība tādā dzīves tumsā, tāda apskāviena skaidrība, tāda debesu mīlestības nojauta iespējama tikai bērnībā, un neviens lielums nespēj aizsniegt mazu bērnu diženumu. No visiem bezdibeņiem šis ir visdziļākais."
"Tauta atdod savas asinis un savu naudu par to, lai pār viņiem valdītu."
"Neprātīga uzticība ved uz leju tikpat kā kāpnes pagrabā. Pakāpiens, vēl viens pakāpiens, tad vēl viens - un jūs jau atrodaties tumsā. Izveicīgie kāpj atpakaļ, vientieši paliek lejā."
"Pastāv likums: ja gribat, lai būtu burvīgas sievietes, neizskaudiet netiklību."
"Spožums balstās uz tumsu."
"Mūžam jauni cilvēki, bet mūžam viens un tas pats pūlis. Mūžam jaunas sejas, bet mūžam vienas un tās pašas nelaimes."
"Mīlestībā galvenais ir pieradums. Tajā koncentrējas visa dzīve. Atkartota Saules parādīšanās ir visuma pieradums. Visums nav nekas cits kā iemīlējusies sieviete, un saule ir tās iemīļotais."
"Ir tādi ceļi, pa kuriem var tikt uz priekšu tikai rāpus."
"Daba allaž nāk palīgā visiem likteņa pabērniem; tur, kur visa trūkst, tā pilnīgi atdod sevi; tā apklāj ar ziediem un zaļumiem visas drupas; akmeņiem tās ir efejas, cilvēkiem - mīlestība."

Viktors Igo "Cilvēks kas smejas"

Zeltains plūda konjaks, džins mirdzēja kā akvamarīns, un rums bija pati dzīve. Mēs dzelžaini sēdējām uz bāra krēsliem, mūzika čaloja, esamība bija gaiša un stipra. Tā vareni plūda caur mūsu krūtīm, bija aizmirstas tukšās, drūmās mēbelētās istabas, kas mūs gaidīja, bija aizmirsts eksistences izmisums. Bāra lete bija dzīves komandtilts, un mēs brāzmaini braucām nākotnē.

Ē.M.Remarks Trīs draugi

Ļoti sen esmu lasījusi šo grāmatu ,bet tāpat atmiņā ir palicis. :-)

"Neaizmirsti," teica Vecais Spurainis," kad draudēs briesmas-skrien līdz ar vēju!"

Toms Makkougrens "Skrien līdz ar vēju!"

''…Viņa pat vīnu nekad pilnīgā vienatnē nav dzērusi un kur nu vēl visu pudeli,un ka tieši tagad,tieši šajā mirklī viņa ir tā,kas visu mūžu vēlējās būt-Elžbieta bez uzvārda,bez dzimtas un bez ģimenes,bez ļaudīm un bez pienākumiem,vienkārši sieviete ezera krastā,mēnesnīcā zem zvaigžņotām debesīm….''(K.Sabaļauskaite''Silva Rerum'')

Patiesībā,šo citātu varētu vēl turpināt,bet tad man vajadzētu pārrakstīt kādas 2lpp no grāmatas.Vispār,skaistākā aina visā grāmatā.

Ļauj man aizbraukt, paskatīties uz sapni, ātrumu, brīnumu, neapturi mani ar skumju skatienu, šonakt ļauj man dzīvot tur, pašā pasaules malā, tikai šo nakti, pēc tam es atgriezīšos.

Alesandro Bariko ''Šis Stāsts''

"Es paskatījos apkārt. Es vairs nebiju viens. Aiz apvāršņa dienvidus tagad kauca kāds motors. Aiz miglas glābiņš joņoja pa bālo ceļu, starmeši izšļāca gaismu, riepas svilpa un divas rokas dzelžaini turēja stūri, divas acis urbās tumsā... aukstas, mierīgas: mana drauga acis..."

/E.M.Remarks "Trīs draugi"/

Man ta patika lasit sos citatus-tiesam labi! :-)