Psihologa konsultācija

:-)

Man arī šis interesē. Ir dzirdēts,ka psihologs tikai uzkausa,bet risinājumu jāizdomai pašai. Man tomēr nepieciešama palīdzība ieteikumos ;)

tb- jāizdomā (s)

kad biju slimnīcā pagājušajā rudenī, mani aizsūtija psihologa, man tas neko nedeva, jo psiholoģe izskatījās iedomīga un bija sajūta, ka viņu neinteresē kas tad īsti mani varētu nomākt un radīt problēmas. Līdz ar to bija ļoti virspusēja saruna.

Ā, nu man arī gribētos kādus ieteikumus. Citādi tā jau varu stāstīt arī savam kaķim, ja tikai uzklausa. :-D

man liekas, ka tad varbūt labāk iet pie psihoterapeita

Nu nezinu, es nekad neesmu bijusi pie psihologa un nesaku, ka viņi visi ir šarlatāni, taču lielas ticības tam nav. Es nedomāju, ka vajag obligāti kaut kādu papīru, lai varētu palīdzēt otram cilvēkam. Reizēm vienkārši var aprunāties ar kādu "parastu cilvēku" un arī palīdz. Tā sajūta jau ir tevī iekšā un tas risinājums, psihologs tev tikai palīdzēs līdz tam nonākt un apspēlēt to visu, lai tu pati pēc tam redzi visu kopainu! :-)

Ne psihologs, ne psihoterapeits padomus nedod un pareizi dzīvot nemāca. Viņu uzdevums ir ievirzīt sarunu tādā gultnē, lai cilvēks pats analizētu un saprastu kas un kā.

Es Tev ieteiktu iet pie psihoanalītiķa, ja vēlies risināt kādas problēmas. Par psihologu var kļūt pabeidzot 3 gadu bakalaura programmu psiholoģijā, bet kļūt par psihoterapeitu/psihoanalītiķi/psihotehniķi, sauciet kā gribat, ir jau jābūt medicīniskai izglītībai. Pati eju nu jau kā gadu - tas ir nopietns darbs - analizēt iekšējo pasauli utml. un tāds "savs speciālists" arī jāatrod. Nekadā gadījumā nevajag 2.reizi iet pie tāda, pie kura 1.reizi jau juties disharmonijā. Bet diemžēl jāsaka tā - ne psihologs, un pat ne psihoanalītiķis nesniegs Tev risinājumu pēc tam, kad Tu būsi izstāstījusi savu bēdu, jo lai atrastu cēloņus, nepieciešama ilgstoša un pamatīga terapija. Vēlreiz saku - neej pie psihologa. Te vari apskatīties, kādas terapijas metodes Tev vairāk piemērotas - http://psihoterapija.lv/psihoterapijas-virzieni/ Man ir psihoanalītiskā metode ar organiskās analīzes elementiem.

Skaidrs. Paldies jums par info. :-)
Pati it kā varu analizēt savu problēmu, bet gribējās parunāties ar kādu gudru speciālistu, kas dotu padomu, ko darīt.

Jap, psihologs palīdz tev pašai atrast risinājumu savām problēmām, bet noderīgi tas ir. Zinu vienu sievieti (radinieci), kas ilgi mocījās ar pašvērtējuma problēmām, ģimenes nesaskaņām un arī veselības problēmām... Sāka iet pie psihologa un nu pāris mēnešu laikā kļuvusi par citu sievieti! Pati stāstīja, ka visu pirmo konsultāciju vnk esot sēdējusi un raudājusi. Otrajā psihologs esot pateicis, lai tak beidzot sakopjās, aiziet pie friziera utt. Viņa neapvainojās, paklausīja. Un tad jau arī palēnām kopā ar psihologu atrisināja visas sasāpējušās emocionālās un attiecību problēmas. Un tagad ir laimīga - tā ka vajag aiziet. Un viņai tas psihologs pat nebija no tiem krutajiem, ja nemaldos, tās bija bezmaksas konsultācijas kkādā ģimenes centrā vai tml.

Paldies, Platinum! :-)

Helele*, ja Tu jūti, ka vajag - aizej, un neklausies tādos viedokļos kā dzastinJ izteicās, jo vienmēr - katrs pazīstamais, ar ko Tu runāsi par savām emocionālajām/empīriskajām problēmām, vienmēr apzināti vai neapzināti būs personiski ieinteresēts šo problēmu risināšanā - pat mamma, ome runās no savas pieredzes skatpunkta, draugs vienmēr būs par tādu problēmu risinājumu, kurā viņš būs ieguvējs un tā vienmēr. Bet galvenā ideja - ka Tev jābūt mierā un harmonijā vispirms ar sevi un tikai tad jādomā par citiem. Lai veicas!

Vēlreiz paldies, Platinum.
Varu jau stāstīt arī kādai draudzenei, bet nav tā sajūta, ka dos labāko padomu vai arī līdz galam iedziļināsies. Beigās tikai pateiks "jā, saprotu tevi", varbūt kādu padomu, kas man neliksies ne tuvu pareizs,jo viņa nav bijusi tādā situācijā un viss. :-/

Nu, nevajag jau arī sagrozīt manis rakstīto... Es jau neteicu, ka tam jābūt obligāti draugam, māsai vai omei. Es vienkārši minēju to kā piemēru tam, ka ne vienmēr lai atrisinātu savas problēmas ir jāiet pie psihologa! :-) Es arī par savām nebūšanām ne vienmēr stāstu sev zināmiem cilvēkiem, citreiz risinājums rodas pats no sevis! Bet, protams, ne vienmēr! :-|

Šīs profesijas pārstāvji iemāca sarunāties pašam ar sevi. Viņi nemaz nedrīkst mācīt vai, teiksim, teikt priekšā, kā pareizi rīkoties.

Sarunas gaitā jūs pārcilājat aktuālās problēmas un lēnām nonākat pie cēloņiem, kas šīs problēmas ir izraisījuši.

Rēķinies, ka ar vienu sarunu diezin vai būs gana. Pazīstu sievieti, kas apmeklē psihoterapeitu 11 gadus.

Platinum, psihoterapeitam, manuprāt, nav medīciniskā izglītība. Psihiatram ir.

Es saku, ka ja vajag ir jāiet. Lieta tāda, ka "normālie", nu laimīgie cilvēki nesaprot un uzskata, ka tā ir laika tērēšana, taču cilvēkiem ar reālām psiholoģiskām problēmām (pēc izvarošanām utt), smagiem mazvērtības kompleksiem un depresiju ir nepieciešama šāda palīdzība.
pati mācīšos šo profesiju.

E! Kur Tu mācīsies? Saprotu, ka LV psihoterapiju kā augstāko izglītību iegūt nevar, vai ne tā?

Vispār, iesaku paskatīties seriālu "Sopranos" - ļoti patīk, kā atspoguļota psihoterapeita (dr.Melfi) un pacienta (Antonijs Soprano) sadarbība :D

Psihoterapeits var būt, var nebūt ar medicīnisko izglītību.

Starp citu, turpinot seriālu tēmu, iesaku seriālu "In Treatment". Diezgan precīzi attaino terapijas seansus. Cik esmu dzirdējusi, tad pašu psihoterapeitu vidū šis seriāls ir pat iecienīts. Par dažām vietām varot pasmaidīt, bet vispārējā tendence ir patiesa.