Man ir radusies tāda sajūta, ka vīrietis mani nomāc.
Daži piemēri. Saku, ka gribu iPhone, viņš saka, kam man, tāpat pazaudēšu vai salauzīšu kā visu tehniku, kas man bijusi. Stāstu, ka veikalā ieraudzīju fantastisku kleitu, pat nedomāju pirkt, vienkārši runāju, bet viņš tūlīt apklusina, ka nav ko uz lupatām bolīties. Saku, ka gribu, lai viņš aizved uz restorānu, bet viņš saka, lai eju uz virtuvi un labāk kaut ko uztaisu normālām vakariņām.
Un tā visu laiku... Man gribas trakas, skaistas un nepraktiskas lietas, gribu sajūtas, emocijas, bet viņš mani vus laiku aplauž...