Kadas butu jus?

Mani tracina izlutināti bērni.
Noteikti savu bērnu nelutināšu, bērnam būs viss nepieciešamais normālai dzīvei, bet ne pārmērīgi daudz, jo tas nāk par skādi.

Piekrītu Vitelli, izlutināti (pārlieku) bērni ir murgs, praksē esmu saskārusies ar to, ka 5 gadīgs bērns visiem pieaugušajiem uzdrīkstas diktēt savus noteikumus, māte tai pat laikā uz pirkstgaliem visu izdara, tālāk jau nav kur.. 8-)
Tad brīnās, ka ir problēmas bērnudārzā un skolā, kur jāievēro kaut kāda disciplīna, tad ir vainīgi audzinātāji, skolotāji, tikai ne vecāki, kas paši izlutinājuši!

man ir stingra mamma, un pateicos viņai tagad par to (l) lai gan tīņu gados domāju, ka briesmīgāka dzīve man nevarētu būt :-D šausmas, 13 gados jābūt 21. mājās :-D tagad man liekas pašsaprotami, ka vecaki uztraucas un nevēlas neko sliktu saviem bērniem :-)

domāju, ka būšu tāda pati arī pret saviem bērniem :-)

Viena lieta ir domāt par to, kā vajadzētu audzināt, cita- kad reāli diendienā tas mazais bērnelis ir līdzās ar visiem saviem niķiem. Tāpēc es domāju, ka bērni jāaudzina vairāk ar prātu, mazāk ar emocijām. Bet biežāk gan nākas redzēt emocionālus vecākus, kas risina savas iekšējās problēmas uz bērnu rēķina.

Ui, tā ir mana sāpīgā tēma. Zinu, ka, ja vēlētos, būtu laba sieva un man tas patiktu, bet par māti gan man tādas pārliecības nekad nav bijis.
Manā skatījumā mazs bērns ir brēcošs, dumjš un bezpalīdzīgs radījums. Nesaskatu nekā skaista nesaprotamā murmulēšanā un "wow, mazais tur rokās karotīti". Un vēl ja izaug tādas nepateicīgās būtnes kā es... nu skumji.

Piekrītu Lollipop. Man apkārt ir ļoti daudz piemēri, kur vecāki cenšās bērnu audzināt pēc labākās sirdsapziņas, necenšas pārlieku lutināt, cenšas skaidrot, kas labs, kas slikts, bet sīcim tas viss pie kājas, viņš tikuntā uzvedas kā vēlas, ir niķīgs, spītīgs, nepaklausīgs. Un vecāki var līst no ādas ārā-nepalīdz. :) Tāpēc neatļaujos spriest, kāda mamma būšu, jo teorija ir viens, bet prakse pavisam kas cits. :)

es gribētu audzināt bērnu tā, kā audzināja mani - viss bija atļauts, bet domā pati, kas tev vajadzīgos, ko tu gribi, mācies pieņemt lēmumus. Labāk apdedzināties, bet saprast, kas labs, ka ne tik. tāpat zinu, ka bērni būs nodarbināti ar pulciņiem, kursiem, papildskolām samērīgā daudzumā, lai nebūtu nejēgā brīvā laika, ko lažoties izlaisties. :)
negribu izlutinātu bērneli, bet neesmu pārliecināta, vai man izdosies viņu neizlutināt :D

Salome-nejuties slikti :-) !Tev laikam ir tads moments,kad vel nav tas mammas instinkts ieksa.Te biezi redzam ,ka kada meitene saka-nekad nebus bernu-pec kada laika pasaka ,ka stavokli un viss ir izmainijies! :-)
Man ,perkot mazas zidainu drebites, peksni tik zel ,ka viss jau garam!Palikusas tikai atminas! (l)

Rene-man loti patika tavs teiktais :-) !Man jaatzist,ka esmu loti daudz macijusies no saviem deliem!Berni dazreiz redz daudz vairak,ka pieaugusie! |-)

Emmanuelle, nu, nē, es neteiktu, ka manī tas instinkts kaut kur gulētu un vienkārši nebūtu pamodies. Ir bijuši periodi dzīvē, kad man tiešām ir gribējies to mazo... bet no tā aspekta, ka es gribētu dot vīrietim pēcnācēju nevis pati sev.

Emmanuelle :)
bērni redz bez stereotipiem.

bet vispār, jā, ļaušu bērniem brīvību, jo , ja viņi atsitīsies :D manī, tad, ja man kko aizliegs, es par spīti darīšu.

bet man drusku bail, ka bērni neizaug par alternatīvajiem cilvēkiem. man nekas nav pret viņiem, bet tas nav dzīvesveids man. redzu apkārt, ka ļoti labiem cilvēkiem, turklāt labi situētiem, bērni novirzās no normāla dzīvesveida, klaiņno utt. nesaprotu, kur ir problēma?

Es gribētu savu bērnu izaudzināt par krietnu cilvēku. Neizlaist, bet nodrošināt ar visu nepieciešamo. Būt ne tikai mamma, bet arī draudzene. Vēlētos saprast savu bērnu un tīņu gados visus niķus un stiķus izrunāt.

Bet līdz tam, visu savu dzīvi jāsakārto pa plauktiņiem.

Man bija interesanta saruna ar manu amerikanu meiteniti.Vina teica ,ka bijusi ciemos pie savas draudzenes ,kuras mamma sapirkusi vinai visu iespejamo,ko vien var ,lai tikai meita macitos ,klausitu utt (t) Mes abas nospriedam ,ka tas ir pilnigi nepareizi,jo ta meitenite beigas neko no ta nenoverte-tas viss ir daudz par daudz!Beigas vel sakusi mati lamat...!Ta milestiba noteikti neiet "caur naudas dosanu"!To es noteikti varu teikt no pieredzes! :-)

bija vienreiz diskusija par to, kuriem seriālu varoņiem līdzināmies. Es atbildēju, ka Claire un Phil no Modern Family, ja kāda skatās - tad tāda mamma es domāju, ka es būtu. Tieši pat viena sērija šai tēmai bija veltīta. Īsumā ir tā, ka tētis cenšas būt tas "savējais" (neteiksim, ka viņam baigi labi sanāk :-D ), ar viņu var visu sarunāt..bet mamma ir stingrāka, ar kuru grūti kaut ko sarunāt utt. Tagad jau man neliekas, ka es tāda būšu, bet pienāks tas brīdis un tad redzēs. :-D Un, jā, no paša bērna jau daudz kas atkarīgs - arī vienādi izaudzināti var būt dažādi beigās.

nam nam-tik interesanti ar to tavu nik...Keilina(ta sauc manu sarkanmatiti)ieraudzija tavu nik ,un atcerejas tos kakisus Hawaii!Tas tagad liekas tik sen!Tagad jau izaugusi lieli!"Tavejais" bija melns ar baltu purninu!Atceros Salome bija tads dikti pukains balts.Buxiic-siamietis...Ko gan berni neatceras... (l) (l)

jā, es arī "savējo" atceros :-) :-) (l)

Pirmkārt, grūti sevi iedomāties kā māti, jo man nepatīk mazi bērni. Bet ja nu tomēr, tad domāju, ka būtu stingra un komandējoša, kas protams, nav labi, bet ir mana rakstura iezīme:D Un vispār nabaga mans iespējamais bērns - esmu arī gandrīz perfekcioniste un dusmojos, ja māja nekārtīga vai manas mantas nav vietās:D Varbūt bērns mainītu manu raksturu...

Es esmu viena no tam kura nedrikstetu but mate.No vienas puses es man butu pilnigi vienalga par bernu,lai dara ko grib,lai aukle un pieskata, kas grib, jo man loooti nepatik zidaini un berni lidz 12 gadu vecumam, bet no otras puses es atkal negribetu, lai mana meita izaug par mauku vai ari dels par narkomanu.Pienemu, ka es kopuma butu slikta mate,kad berns mazins man butu vienalga, bet kad paaugas, tad gan patiktu pat laiku kopa pavadiit :-D :-D :-D haha, es tiesham nedrikstu but mate

tā kā esmu bagāta tante ( :D ), tad aptuveni nojaušu, kāda māte gribēšu būt. Stingra, bet forša un uzticama. Lai ir respekts, bet lai ir arī sirsnība un uzticība.

es nezinu, kāda es būšu tieši SAVAM bērniņam, bet man ar bērniem ir īpašas attiecības, kādu laiciņu esmu arī strādājusi ar viņiem. Man ir tā, ka es līdz ar viņiem zaudēju savu nopietnību, pati kļūstu kā bērns, varu ākstīties un muldēt līdzi visādas muļķības. Es noteikti nebūšu tā mamma, kas sabiedriskās vietās raustīs bērnu par to, ka viņš runā visādas muļķības, fantazē, spēlējas utt.
Vispār - man liekas, es būšu FORŠA mamma :) mācīšu, bet neuzspiedīšu. Ļoti gribu bērnus :)bet vēl jāatrod savs dvēseles radinieks.