Viena pazīstama tante jau labi gados man teica, ka vīram nevjag draugus, nu tipa man esot viņu jāpieskata, lai neiet ar draugiem. Un man draudzenes arī nevajagot. Man esot jāvāc viņu.
Un tad nu es domāju - vecām tantēm it kā būtu jābūt ar dzīves pieredzi, bet kā tad tas iazpaustos? Kad vīrs gribētu ar čomiem patusēt un iedzert, man būtu jāpiesien viņš? Jābļaustās, lai neiet? Vismaz mans vīrs nebūtu kopā ar mani, ja es viņu mēģinātu ierobežot (un neko tādu traģisku jau viņš nedara).
Man arī nepatiktu, ka man sāktu aizliegt kko darīt (nerunāju par galīgām muļķībām, kā nodzeršanos, maukošanos utt.).
laikam jau visām vecām tantēm nav īsti loģiska tā dzīves pieredze :D