Mūsdienu jaunatne jeb mana māsa

Aaaah, mana 5 gadus jaunākā māsa arī ir drausmone izlutināta:D Bāc, ja es būtu aizgājusi no videnes, vecāki man galvu noskrūvētu! Bet viņai viss vienmēr bijis vieglāk. Var jau arī vecākus saprast - pirmā bērna pusaudžu gadus grūtāk pārciest, pēc tam jau pierasta lieta, ka sīkie grib vandīties apkārt. It kā jau bērnībā mums abām bija jāravē, jāgrābj un citi darbiņi jādara, bet man vienmēr vairāk, jo kāpēc gan mocīt nabaga mazo māsiņu, ja viņai ir vecākā māsa, kas visu var izdarīt labāk? Par šito sīkās izlaišanu es mammai nekad nepiedošu:D Bet nu vienalga, tagad esam pieaugušas, attiecības ir daudz labākas. Laikam jau tāpēc, ka nav jādzīvo vienā istabā un jākliedz uz otru, lai savāc savus sūdus:D

Mirracle, tas paņiemeiens tiešām darbojās, viņš ir nevardarbīgs, un sīcim parasti tāds apstulbums, ka točna uz pusstundu muti ciet. kaut vai karate ej trenēties, lai būt stiprākai gan morāli, gan fiziski. Jo sist, bļaut nav jēgas, sīkie no tā pkā jau rakstīja vēl ķertākie paliek īpaši vecumā no 12 - 18 tie tīņi uz robežas.
par to ūdeni reāls paņēmiens un pat iecietīgi skandināvi to izmānto 9tas mammai no semināra ko vadīja Norvēģu profesors, kurš strādāja ar sīkiem visādas iestādēs , baigais profesors :))

man arī nervi ir sabeigti, raustos tā kā slima, nobīstos no mazākā trokšņa, jo nervi pagalam.

un nevaru es braukt prom no mammas, jo sīkā vispār iņu nomocīs, to jau viņa arī gaida, kad es ātrāk pazudīšu, bet man žēl mammas un brāļa.

nevaru pielietot fizisku spēku,jo viņa ir tādas pašas piesasbūves kā es, neskaitāmas reizes esam kāvušās, viņa nav baigi vājā, un ar saskrāpētu seju un rokām vēlāk staigāt divas nedēļas ar negribās. :-/

*miesasbūves

Ja par ūdeni runā, tad atcerējos kā māsai galvu bāza zem aukstas dušas, lai atdziest :D
Liekas, ka uzkarsa vēl vairāk :D

Man arī naudu zaga, bet tādas summas man laikam krājkasē neglabājas.

Nju izmēģini ar to ūdeni, un kaut vai pierunā čali, lai nesit, bet lai viņuu vienkārši aiz rokas tur kamēr Tu viņai paskaidrosi, ka vienmēr būs spēcīgākais spēks nekā viņa, un ka viņai vispirms ar sō spēku nāksies sastapties tavā sejā, un mammai liec priekšā ultimātu, vai nu jūs kaut ko darat, lai izglābtu sīko 9tā arī pasaki - izglābtu:)) kopaa, vai arii peec cik tur laika (nosaki to laiku) Tu ej prom, ja mamma nav pēdēja ideotka (un es ticu, ka nav :)), tad piekritīs, ja nē, tad tas jua būs viņas izvēle palikt ar šītu briesmoni :)

'bolu -maisiņš, zem krāna nav tas, ar to spaini (var jau mazāk :) - tas ir tāds pārsteiguma moments, ja kaut kur vilks, tas gan nav tas ;) Un Tu vēl vari to sīko pabiedēt, ka esi stiprāka, taisnīgāka (ja būs OK neko tak sliktu nedarīsi), bet stiprāka, vienkārši paņem viņu aiz rokas spēcīgi un nelaid prom, kamēr neuzklausa.

Es arī šādā vecumā neko negribēju darīt un viss ko lika darīt, man šķita kā pasaules gals. 8-) Bet neteiktu, ka esmu izaugusi par baigāko sliņķi vai nevīžu, vienkārši tāds vecums, ka viss cits ir svarīgāks, par to kas notiek mājās. :-D

Nju tak visi bijuši traģiski tīņu gados, kurš mazāk, kurš vairāk, bet nu ne līdz tādam lai naudu zagt, nāvi mammai vēlēt un māsu skrāpēt :D

Mošk Jūsu kundzes kaut kādā nometnē kaut uz nedēļu aizsūtīt, it kā dārgi utt., bet vismaz būs laiks no viņām atpūsties un arī redzēs, ka tur ir lielāka hierarhija un kārtība :)

Oj, tas ūdens vēl ir maigi!
Atceros kā man ar sīko izgāja. Viņa 2 gadi jaunāka, bet tik lecīga un riebīga. Tagad jau viss puslīdz normāli.
Atceros, ka tā bija vasara un es pieķēru māsu smēķējam. Mēs bijām laukos, bet tas bija attālāk no mājas pie siena gubām. Es vienkārši pagāju garām, bet viņa zināja, ka es teikšu mammai. Viņa nogaidīja, bet tad sāka skriet pakaļ un kliedza, ka es nedrīkstu teikt. Tad, kad es apstājos, viņa pieskrēja klāt un es nopietnā ģīmī teicu, kas gan man var to aizliegt?! Viņa man iecirta pļauku. Man bija šoks!! Esmu gājusi pašaizsardzībā, tāpēc zināju, kā tās lietas jādara, un tajā momentā ieliku vienu taisno, nokrita zemē. No tās dienas vairs ne smēķē, ne augumā brauc.

esmu jaunākais bērns ģimenē, bet esmu kārtīgi audzināta, mans laiks tika aizpildīts ar mūzikas skolu, modeļu kursiem, un man nebija laika tusēt apkārt, bet tā kā vecākiem pierādīju sevi kā apzinīgu būtni ar pieauguša cilvēka domāšanu, uz tusiņiem laida jau 14 gados -neesmu ne nodzērusies, ne nonarkojusies, ne noseksojusies.. Vislabākais veids parādīt piemērus, kas viņu sagaidīs,ja turpinās kā tgd,sabiedēt ar sifilisu, vēzi, kad bļauj vnk ignorē, nerunājiet ar viņu vairākas dienas-pārbaudīta metode, pati,lai arī ģimenē nekas netrūka 14 gados strādāju par apkopēju,lai sapirktu sev šmotkas.. par to cieņu runājot, tā ir jāieaudzina, tgd tur, iespējams pēc gadiem tikai ierubīs, kas tā tāda ir, tgd var tikai ignorēt viņas lamāšanos un nereaģēt.

Mums ar māsu ir trīs gadu starpība, esmu jaunāka. Man atkal vienmēr licies, ka lutina viņu un viņai viss atļauts - viņa var iet ballēties, es varu ar viņu tikai iet vakarā kaut kur, viņa var to un to, jo ir vecāka utt. :D Man tas vienmēr ļoti sāpēja, ka es viena neko nevaru un man nav savas dzīves. :D Kaut arī jaunāka biju, jāstrādā tik pat un pat vairāk, jo māsa mācījās citur un reti bija mājās, tad nu viss bija jādara man. Ehh, maza bērna pārdzīvojumi.. :D

Un ar ko jūs- mazo māsu/brāļu- kritizētājas atšķiraties no tām vecajām, kašķīgajām bābām? :D Īstenībā- ne ar ko. jo jūs salīdzināt sevi ar māsu/brāli neņemot vērā, ka tagad ir pavisam citi laiki un ka tas, ka viņi ir jums brāļi/māsas nenozīmē, ka viņiem jābūt jūsu dublikātiem. Un iespējams, jūsu atmiņas nesakrīt ar jūsu vecāku atmiņām- pilnīgi iespējams, ka vecāki arī par jums tajā vecumā varētu daudz ko pateikt. Un tagad jūs vēl kašķi mājās taisāt, lai vecākiem vēl grūtāk- maz, ka viens dirseklis mājās, vēl otrs kasās.
Ko darīt?
Neko. Tavai māsai/brālim ir mamma- tā lai audzina. Māsa/brālis vairāk respektēs lielāko māsu, ja māsa izturēsies neitrāli vai pat vēsi- tas iedvesīs nelielu diskomfortu mazajā pumpainī. Jo tad, kad ar sīko plēšaties, sīkais redz jūsu vājumu un iekšēji triumfē, sajūtot, ka vecāki nostājas tīņa pusē. Nevajag to pieļaut. Jārada sajūta, ka tev pofig par to, ko tas sīcis dara. Jo tīnis tā dara tikai tāpēc, ka uzmanību vajag. Ja nesaņems ierastajā (bļaušanas/diršanās) veidā, meklēs citu- iespējams, pozitīvāku.

Bože moi! :-D
Manai masai ir 14... esmu ar viņu vienā istabā! Tas ir drausmīgi!! Labi ka man atsākās darbs! :-D

Smieklīgi, bet laikam jau es esmu līdzīga tavai māsai, kaut gan esmu daudz vecāka. :-) Vecums mani nav izmainījis un licis kļūt savādakai. :-D Katrā ziņā, kaut vai par to pašu dārzu - man nepatīk tādas lietas un es vienmēr esmu uzskatījusi, ka lai dara tas, kuram patīk un nevajag man visādus dārza darbus uzkraut. Komandēšana gan var arī pāriet, taču tas jau subjektīvi, varbūt viņai nešķiet, ka viņa pati rīkojas kaut kā savādāk un nepareizāk.
Vispār mazliet nokaunos, jo jā, man ir pāri 20, taču vienmēr esmu spējusi savest kārtībā tikai savu istabu. Cūku kūti netaisu, taču ja kādam ir pretenzijas pret dažiem liekiem puteklīšiem - nav mana problēma. :-D Varbūt tas ir arī tādēļ, ka mana māte ir visīstakā pedante un mūsu viedokļi par kārtību mājās pamatīgi atšķirās.
Iesaku likt savu māsu mierā.

Manai māsai 15, man 20. Protams, ka pakašķējamies, padusmojamies viena uz otru, bez tā jau nav veselīgi dzīvot. Bet mums vnm viss ir bijies vienādi audzināšanā. Mīl mūs abas ļoti, ļoti, dod abām, cik var vecāki, strādāt nevienai no mums īpaši neliek mājās. Istabu arī nekad mamma nav likusi vākt, jo tā ir mūsu istaba un kad gribējām, tad vācām. Par laimi mūsu vecāki nav pedanti, terorizētāji, vecmodīgi un stingri, līdz ar to arī mums visiem bērniem gan savā starpā, gan ar vecākiem ir ļoti labas attiecības. :-)

Njā tādi tie jaunieši ir. Pati esmu audzināta vaļīgi un izlaista,bet tomēr savos 19 gados spēju aiziet no mājām,sākt strādāt un stabili dzīvot. Nu jau man tulit 21 un kad visi saka,kāda atbildīga,stipra utt, es domāju pie sevis, ka viņiem nav ne jausmas kāda biju,kad pie vecākiem dzīvoju, bet esmu vecākais bērns. :-)
Mans mazais brālis kādu 10 gadu vecumā zobārstei pateica,ka viņa ir liela resna govs, izgāja no kabineta un mammai teica,ka viņam žokli lauza :-D

man nav jaunaaku maasu un braalju , tadelj lasu un briinos , kaadi tie beerni tagad ir :%27-( atlaujas katraa zinjaa daudz vairaak nekaa mees atlaavaamies tajaa vecumaa..

man ar māsu ir tieši tāpat..tagad kas sasolīja braukt ar jahtu,ja palīdzēs mākas darbos,tad sāk kas notikt,bet tāpat neiztikt bez čikštēšanas par to cik dzīve ir grūta...

man tiesi tada pati situacija.. mums ir 8 gadu starpiba.. pat tagad,kad esmu prom no majam, vina vispar neko mammai nepalidz.. :%27-(