Esmu braukusi ar savu toju starppilsētu autobusā. Vienu reizi turēju rokās, pirku sev biļeti un šoferis teica, ja nāk kontrole, lai slēpju nost. Otru reizi braucot šoferis lika maksāt bagāžas cenu jeb 20% no biļetes cenas. Trešo reizi sunītis sēdēja tašā un šoferis pat acis nepacēla.
Katrā ziņā nošokējos par to otro reizi, kad man bija jāmaksā bagāžas cena, JO es taču suni nesēdinu sev blakus uz krēsla, bet viņš sēž man klēpī vai azotē. Tad jau sanāk, ka visām tām ķotkām, kas apkrāvušās ar 5 tirgus saiņiem sten un kunkst, lai tikai visu savu mantību noturētu rokās, starp kājām un padusē, bakstoties virsū blakussēdošajiem, arī vajadzētu maksāt dārgāku biļeti?
Pie tam, ja sunītis ir mazs, kluss un ar visām vajadzīgajām procedūrām (potēm, pretblusu utt. zālēm), kapēc gan viņš nevar sēdēt saimniekam klēpī? Un pie tam - bez papildus maksas transportā? Nu ok, nav jau grūti tos santīmus samaksāt, bet tomēr?
Un ak jā, tām, kas te pīkst par alerģījām un vēl kko - nu sorī, man varbūt ir alerģija pret spiedzošām tīnēm, dzērājiem, narkašiem, smirdošām tantām un pats galvenais - no jaunajām māmiņām ar visiem vārguļiem, kuri ņerkst, siekalojas un kauc pa visu autobusu/vilcienu. Un tās maķkas jau vēl parasti ķip pārlepojoties, ka redz, izspiedusi sīci, uzsver, kāds viņām "bumbulītis, enģelītis" vai vēl sazin kas tādā skaļumā, lai dzird VISI.
Tagad drošvien bērnu biedrības aizstāvēm būs aizskartas jūtas, bet tiešām domāju, ka ņuņņājoši vārguļi sab.transportā uz nerviem krīt vairāk nekā mazs, kluss sunītis klēpī.