Stāstiet cik gados aizgājāt dzīvot atsevišķi no vecākiem?(pie drauga vai sākāt kopā īrēt dzīvokli)...dzīvojat vienā pilsētā vai dažādās ar vecākiem?cik bieži tiekaties?
Daļēji atseviški sāku dzīvot 19 gados, kad devos uz Rīgu studēt, bet tas laikam īsti neskaitās, jo braucu mājās katru nedēļu un arī naudu ņēmu no vecākiem. Tagad, 24 gados, var teikt, ka dzīvoju pilnīgi atsevišķi, bet man kā vienīgajam bērnam, kam ļoti tuvas attiecības ar mammu, pat tagad ir grūti nebraukt ilgi ciemos. Laikam jau cilvēki ir dažādi, ja man nebūtu jāmācās un jāstrādā Rīgā, domāju vēl nekas nebūtu iebilstams pret dzīvošanu kopā ar vecākiem arī tagad:D Neesmu no tām, kam gribējās rauties laukā no vecāku ligzdiņas jau agros gados.
Pēc 12.klases aizgāju studēt uz Rīgu, tad arī sāku dzīvot atsevišķi, sākumā, protams, uz mājām braucu praktiski katru brīvu dienu un nedēļas nogali, ar laiku nedaudz retāk, bet joprojām par mājām man joprojām gribas saukt vecāku mājas, jo tā vieta man ļoti mīļa. Pašlaik arī pāris mēnešus dzīvoju netālu no viņiem, bet braucu uz mājām bieži.
No kādiem 15/16 sāku mācīties Rīgā un dzīvoju kojās, tad katru wīkendu mājās braucu :-D
Un no 19 pie drauga pārvācos, uz mājām braucu reizi 3 mēnešos, bet vecāku jau labu laiku kā nav :-/
Visvairāk to novērtē tieši kad nav..ehh cik forši tie wīkendi bija.
283
