atsevišķa dzīvošana

Kad man palika 18 gadi, mamma aizbrauca dzīvot uz citu valsti.
Tā nu tad arī sāku dzīvot kopā ar savu draugu.
Kā jau pirmajā teikumā rakstīja, katra dzīvojam savā valstī, tiekamies pāris reizes gadā, ļooooti pietrūkst brīžiem.

Man ir 18 un vēl tuvākos 3 gadus nedomāju iet prom no mājām, jo man te ir labi, sakšu studēt šogad un pa to laiku jau tādu nopietno darbu neatrast, līdz ar to atkrīt arī dzīvošana atsevišķi. Es uz to nemaz tā neraujos, laikam tādēļ, ka daudz laikam pavadu pie drauga un mājās neesmu tik bieži kā vajadzētu! :-)

Pēc mēneša eju prom, jo dodos studēt uz ārzemēm ;-)

Drīzumā mamma man laikam pārvāksies uz citu pilsētu,sanāk gabaliņš no tagadējās un tad nu domāju cik bieži mēs tiktos (t) itkā gribas beidzot dzīvot kopā ar draugu,bet TA esmu pieradusi,ka mamma tepat blakus(zinu izklausos pec paimeitiņas :-D ) var parunāties/izrunāties :-)

16 gados, sāku mācīties jaunā skolā, dzīvoju kojās. Jau 17 gados sāku dzīvot ar draugu. Mamma dzīvoja 150km attālumā.
Tikāmies aptuveni 2x mēnesī.
Tagad man ir 20, tiekamies biežāk,aptuveni 1-3x nedēļā, jo arī mamma tagad dzīvo Rīgā. :)

Saaku dziivot atseviski, kad pabeidzu vidusskolu, jo braucu studeet uz Riigu un vecaaki nav no Riigas. Tagad ar vecaakiem nedziivoju ne tikai vienaa pilseetaa, bet pat ne vienaa valstii.

Dzīvot atsevišķi sāku nesen - 23 gados. Man uzdāvināja dzīvokli un tajā ar vīrieti dzīvojam. Vecāki dzīvo 10 minūšu brauciena attālumā.

16 gados aizgāju, bet nepelnīju, līdz ar to, naudu ņēmu no mammas un tēta, bet tērēju nevis tā kā visi vienaudži tajā laikā-drēbēm, kosmētikai, izklaidēm, ēšanai ārpus mājas, bet gan veļas pulverim, zobu pastai, trauku mazg.līdz utt. Visu pati darīju un priecājos, kad braucu ciemos pie mammas paēst kārtīgas un gardas pusdienas. :D :D
Tagad dzīvoju ar draugu.
Pie vecākiem no tā laika neesmu vēl atgriezusies, lai gan novērtēju kā lielisku iespēju dzīvot tā. :) Ciemoties gan biežāk esmu sākusi pēdējā pusgada laikā, jo mums virtuve ir mikroviļņu krāsns, līdz ar to neko nevar pagatavot īsti. :D Remonts būs tad, kad būs nauda vairāk.

Es no senčiem piespiedu/brīvprātīgi aizgāju uz atsevišķu dzīvokli dzīvot 14 gados. Mamma nopirka man atsevišķu dzīvokli, jo sanāca situācija ar skolas maiņu, kašķiem ģimenē, utt. Šobrīd vēl joprojām dzīvojam vienā pilsētā, tikai tagad esmu citā dzīvoklī kopā ar draugu. Sākām dzīvot kopā, kad man bija 17 gadu. Ar tēvu nezinu cik ilgu laiku neesmu tikusies, kāds pus gads būs droši vien. Ar mammu kādu mēnesi. Reizi mēnesī vai mazliet retāk satiekamies un ar to arī pietiek. Nav man nekādas dižās saiknes ar vecākiem.

Sāku dzīvot atsevišķi daļēji jau 11.klasē - teorētiski mācības, bet praktiski puiši ( (s) ) aizņēma daudz laika un izbraukāt uz otrajām mājām bija pagrūti, tāpēc bieži paliku Rīgā. 12.klasē jau pavisam pārcēlos un pie vecākiem braucu uz nedēļas nogali. Tagad tas ir vēl retāk, jāatzīst...

Es tik tiešām gribu izvākties un jau sen! Man iepriekš likās, okei pusaudža untumi, bet nē. Tā tas ir joprojām. Mana alga ir tik smieklīga, ka dzīvokli īrēt vai pat istabu nesanāk, ja vien negrauz ledu. Tā gribētu pārcelties ar draugu, bet nu neko, vēl 2 gadi un savos 22 izvākšos

Uzskatu, ka aizgāju uzsākot studijas. Tad dzīvoju kojās. Drīz arī vecāki pārvācās un es pie viņiem jau braucu kā ciemos.

16 gados pārvācos uz pilsētu no laukiem, jo tur atradās skola, kurā mācījos vidusskolas gadus. 3gadus viena nodzīvoju dzīvoklī. Ar šo gadu uzsākšu studijas, tad sanāk atkal pārvākties. Tā reāli no 16 dzīvoju atsevišķi. Tikāmies samērā reti.

es ar savos 16 parvaacos uz citu pilseetu,saaku studeet,braucu pie mammas labi,ja reizi meenesii,tagad dziivoju ar draugu,protams,ka vinja mājās :)

Pa pusei vēl aizvien dzīvoju ar vecākiem :D Bet nu tas ir tīri tāpēc, ka dzīvoklis pieder vecākiem un ziemas mēnešos viņi šad tad paliek Rīgā (bet reti), bet praktiski šeit dzīvoju es un brālis (tā no gadiem kādiem 19 laikam).
Bet nu drīzumā ir cerības izvākties un dzīvot vienai..cik nu vienai, jo sanāks savs dzīvoklis mājā, kas pieder ģimenei un blakus dzīvos tuva radiniece.
Tīri, lai īrētu atsevišķu dzīvokli kaut kur- nav naudas (precīzāk- neredzu baigo jēgu maksāt to naudu, lai tikai oficiāli skaitītos prom no vecāku mājas :D)

Rudenī došos prom pa īstam . Ehh, man no tā visa ir tik ļooti bail. Visu laiku gaidīju šo brīdi, bet tagad, kad esmu Rīgā, jo meklēju dzīvokli ik pa laikam galvā apdomāju, cik ļoti gribu būt mājās.. savā mierā un klusumā.

Tieši tagad meklēju dzīvokli centrā, un besos, jo nevaru neko atrast (e)
Man ir 21, es jau neietu prom, ja varētu normāli izbraukāt, bet nu mums ar draugu ar laiks tā kā būtu patstāvīgi sākt dzīvot, neviss pie vecākiem :)

Kopsh 20 gadiem, jo devos studeet! Nedziivoju ne vien vienaa pilseetaa vai valstii ar vecaakiem, bet pat citaa kontinentaa! 2 gadu laikaa sanaaca apciemot tikai reizi! Traki pietruukst! Cerams, ka naakotnee vareeshu apciemot biezhaak :%27-(

14 gados, pie drauga sāku dzīvot 17 gados, citā pilsētā. (l) Tiekos ar vecākiem 1x nedēļā.

18 gados aizgāju, 19 gados sāku sevi pilnībā uzturēt.