Čau, būtībā nekas nopietns mani nenomāc, tikai vēlējos šajā lietainajā dienā "uzsist klačiņu" ar Jums :-)
Gribēju zināt, kādas ir Jūsu attiecības ar draudzenēm? Cik viena pret otru esiet atklātas? Un kā tiekat galā ar to, ja rodas nesaskaņās, pārpratumi utt?
Mums bija situācija, ka ar daļu no meitenēm nekomunicējām, līdz visu kā pieauguši cilvēki izrunājām un sapratām, ka viss ir kārtībā, tagad it kā, kad viss būtu atrisinājies un visas var atpūsties kopā, nevis dalīti katra savā stūrī, kādai atkal nav labi un jāsāk vīt un pīt intrigas. Kad centies kaut ko atrisināt, cilvēks ierokas telefonā un pat ar Tevi necenšas izrunāt radušos situāciju. Man par to rodas neizpratne, par to, vai tā ir greizsirdība vai sava veida sāncensība? Kādēļ, kad viss ir kārtībā un atrisināts atkal ir jāveido jauns aplis no gala? Vai tā vienkārši ir sieviešu daba, ka nekad nebūs pa prātam?
Vai Jums ir bijis līdzīgi? Vai tas ir aktuāli 12, 20 un arī 30 gadu vecumā, tas ir nepārejoši? Vai kāda Jūsu draudzene jauc iekšā otro pusīti, kad tās ir meiteņu lietas, runas, klačas un problēmas? Un, ja, jā, tad kā jūs pret to reaģējiet?
Man ir neizpratne par radušos situāciju, jo godīgi šķiet, ka esmu izaugusi no tā, ka jādala draudzenes un jāpiedomā, kurai uzmanība jāpievērš vairāk un tādā garā. Man šķiet pašsaprotami, ja Tev ir brīvdiena, tad ieplāno to ar tiem cilvēkiem, kuriem arī ir brīvs, nevis sēdi 4 sienās, jo kādai no citām draudzenēm šajā dienā ir darbs un viņa nevar pievienoties.
Negribu nekādu aso, naidu diskusiju, tīri tā papļāpāt par un ap sieviešu neizdibināmo loģiku un citu meiteņu pieredzi saistībā ar draudzeņu būšanām un nebūšanām :-)
858
