Tikko atgriezos mājās no nedēļu ilgas prombūtnes, šoreiz brauciens bija uz tādu pilsētu kura man sapņos pat nerādījās.
Pirmās divas dienas pavadījām ceļā, visu laiku lija, bija auksts, Eiropā ir ļoti slikts laiks, nupat braucot caur Poliju, lija un bija auksts. Mērķa pilsēta atradās Čehijas Rietumos ar nosaukumu "Most", pirmais nepatīkamais bija, tas ka iebraucot 12 naktī pilsētā ļoti stipri lija, bija ļoti auksts un stiprs vējš, cik tumsā sapratām pilsēta atradās kalnos, jo aptuveni stundu pa tiem braucām augšā un lējā, vietām paveroties kolosāliem skatiem, un teju katrā kalna galā kāda pils, pilsēta radīja drūmas sajūtas. Pēc laika apstākļiem pieņēmām lēmumu, ka dzīvosim viesnīcā, pilsētā izbraukājām vairākas viesnīcas, nogurums bija tik spēcīgs, ka šķita vienalga ko, viena bija kalna galā ar astronomisku samaksu par numuru, otrā sagaidīja piedzēries vecis un parādīja numuru ko grūti vārdiem aprakstīt, trešajā darbojās tikai proletārieši, līdz apmetāmies vienīgajā populārākajā, kura bija tāda eksotika, interjers ēka bija takā no padomju laikiem, tik labi saglabājies viss un tīrs, nenobružāts, sajūta ka būtu atmesta laikā pirms 20 gadiem. No rīta arī aptvērām, ka visa šī pilsēta nav mainījusies kopš PSRS sabrukuma, grūti aprakstīt kam šī pilsēta būtu līdzīga, pēc bildēm kā apdzīvota Černobiļa, vietām tukšo padomju ēku apkārtnē caur flīzēm spraucās garas zāles, šķiet ka vienas apkārtnē atradās baseins kas bija pielijis ar lietus ūdeni, sajūtu tādu pamestību. No sacīkšu vietas pavērās milzīgs skursteņu monstrs, spriežot pēc pilsētas vēstures, iespējams ka tur bija ogļu raktuves un ik pa laikam kūpošajos skursteņos kas līdzinājās ātomelektrostacijas monstriem šavās uguns, tātad gāze, iespējams tas ir viens no vienīgajiem pilsētas maizes avotiem.
Tas bija neliels kūltūršoks 1400km attālumā no Latvijas, ar kuru nācās aprast turpmākās 4 dienas.
Laiks arī pārsteidza pirmajās divās dienās termometra stabiņš turējās +15, pašā jūlija vidū, laukā lija un pūta stiprs vējš, sajutu pāragra rudens iestāšanos, cik sapratu no citiem, šeit vienmēr ir bijis slikts laiks.
Man laikam arī pietika 1x apmeklēt šo vietu, lai teiktu ka nākamo reizi negribu, mani absolūti nesaistīja, drīzāk nomāca bēdīgās ēkas, aura, apkārtne, bija jūtama tāda depresīva gaisotne, cilvēki ļoti nelaipni, jebkur, veikalā, viesnīcā, valodas zināšanas aprobežojas ar valsts valodu, grūti komunicēt, jeb komunikācija bija nulle, rakstījām uz lapas ciparus un centāmies runāt visādi, ja kaut ko nesaproti veikala pārdevējs aizsvilstas, ļoti nelaipns.
Pēc šī brauciena sajūta, ka dzīvojam skaistā paradīzes stūrītī, mums ir viss, skaistas ēkas, skaista diena, mēs zinām vairākas valodas, mēs esam izglītoti, mēs attīstāmies, mums ir nākotne, bet tur sajūta, ka laiks ir apstājies pirms 20 gadiem.
Neizcēlos ar daiļrakstīšanu, bet ceru, ka būs interesanti lasīt :)
10333
