Ar puisi satiekamies jau apmēram pusotru mēnesi, bet domstarpību cēlonis ir sekojošs:
Viņš ir ļoti greizsirdīgs. Tas ir tiktāl, ka es pat nedrīkstu aiziet ar savu labāko draugu (bērnības draugu!) dienas vidū iedzert tasi kafijas un papļāpāt. Histērija netiek taisīta, taču pēc tam ir jāklausās ironija un sarkasms. Taču problēma ir tajā, ka mums ir diametrāli pretēji uzskati (abus iepriekšējās attiecībās ir krāpuši citi):
1) es uzskatu, ka no iepriekšējām attiecībām jāpaņem viss labais, no visa sliktā jāmācās un viss. Viss paliek tur, kur paliek un nekas nevelkas līdzi. Sākot jaunas attiecības, ir jāuzticas cilvēkam, nevis paranoidāli jātur aizdomās.
2) viņš uzskata, ka man ir jānopelna viņa uzticība, jo, redz, iepriekš ir smagi aplauzies ar citām sievietēm. Viņš uzsāk attiecības - jau neuzticoties..
Es lieliski zinu, ka nekādu pamatu neuzticībai neesmu devusi - es nemūžam nespētu kādu krāpt, jo pati tam gāju cauri.
Kādas ir Jūsu domas par šo jautājumu? Varbūt es kaut kā.. nepareizi skatos uz dzīvi? Pārāk naivi?
26
