Ka butu ja butu

Ir viena lieta, kas uzreiz ienāk prātā, bet nestāstīšu :D
Bet tā vispār jau laikam nav nekas tāds baigais.

Jā,nožēloju nepateikto.

nozeeloju izteereeto laiku ar cilveekiem, kuri mani nodeva veelaak

Nožēloju, ka šodien uz Rīgu atkratījos.

nē, nav tādu lietu, ko es nožēlotu. es uzskatu, ka viss notiek tā kā jānotiek un nav vērts kaut ko nožēlot. bet tādu lietu, ka kko neizdarīju/nepamēģināju nevaru iedomāties.. es drīzāk pārlieku daudz riskēju/mēģinu!

nožēloju, ka vienam cilvēkam uzticējos un aizdevu naudu

Manuprāt,nožēlot tiešām drīkst tikai to,ko tu neizdarīji/nepateici/nepamēģināji. Viss pārējais ir pieredze,piedzīvojums un mācība.
Lielākoties nožēla saistās ar cilvēkiem nevis kādām darbībām. Ar situācijām,kad neesmu pateikusi,ko domāju,kā jūtos,neesmu pati paspērusi solīti uz priekšu.

Queen - trāpīji 10 :) Gluži manas domas.

kaut gan tomēr nožēloju to, ko esmu sacījusi. man šad tad ir asa mēle un mēdzu pateikt lietas ko nevajadzētu. esmu lūgusi piedošanu par to, atvainošanās ir pieņemta, bet zinu, ka piedot jau vienmēr var, bet ne aizmirst un es zinu, ka vārdi sāpina :-/

Nožēloju pāris izdarītas lietas.
Ļoti,ļoti nožēloju,ka mēģināju glābt iepriekšējās attiecības un tik ilgi tērēju savu laiku.

sāku nožēlot, ka tagad cenšos kaut ko glābt attiecībās, bet izskatās, ka viss ir reāli cūkām... (t)

Patiesībā nav nekā tāda, ko nožēlotu. Ir bijušas situācijas, kad nodomāju:"žēl, ka tā", bet neko nedarīju, jo nelikās svarīgi. Un tas, ka es neko nenožēloju un neņēmu tuvu pie sirds, mani šobrīd ir atvedis pie īstajām dzīves durvīm, kas dara patiesi laimīgu. (l)

es tiesi nozeloju to, ko kadreiz esmu izdarijusi, lai ari parasti es domaju, ka esmu tik sapratiga, lai domatu ar galvu pirms darisanas,lai nebutu velak janozelo...ah, ko nu stresot un nemties. tas viss ir lieki.

tagad nekas tīri konkrēts prātā nenāk, bet tā, ja ir kas tāds, ko es tiešām nožēloju, tad noteikti kādi nepateikti vārdi, neizdarīts darbs, nesniegta palīdzība utml. pārsvarā rīkojos apdomīgi, bet tomēr gadās.. ar vārdu nožēla man nesaistās neviens konkrēts notikums vai cilvēks, varbūt tas ir labi, vai varbūt tomēr nē? lai vai kā, tam vēl ir visa priekšā esošā dzīve, kuras laikā mums ir daudz iespēju paveikt nekad nemēģinātas lietas, iepazīt cilvēkus, gūt adrenalīnu un visu ko. varu pēc šodienas varbūt nožēlu nedaudz attiecināt uz to, ka par stopēšanu nedomāju ātrāk :D ir tā, kā paredzēja viena meitene, ar draudzeni domājam, ka labākais pārvietošanās veids pasaulē :D

Drusku jokam - nenožēloju,bet vienmēr atceros, kā pirms kāda gada gāju pa ielu ar suni, piestāj sieviete džipā un izkāpj ārā.Viņai vai nu izkrita maks,vai vaļā bija, bet nu vējā pa gaisu aizgāja visas banknotes un to bija ļoti daudz.Man bija visas iespējas tos 100 un 50niekus savākt,bet tā vietā es viņai palīdzēju parādot,kur vēl aizlidoja. Te gan neder 'kā būtu,ja būtu', bet 'kā tērētu,ja būtu pacēlusi'. :-D