Strīds!

Neesam sastrīdējušies (lai gan vakar ļoti maz parunājāmies),bet stulbums,ka 4 dienas nesazināsimies,līdz manai braukšanai pie viņa :-( (t)

Jā, mēs arī šodien neesam sazinājušies. Kgan viņš teica, ka varbūt atbrauks vakarā ciemos. Tā nu es gaidu, bet tā izskatās, ka velti...

ui esmu skirusies..

Es neēsmu sastrīdējusies, bet ilgojos pēc kāda izredzēta vīrieša..
Un tā jau arī ir tāda bēdīga situācija (s)

neesmu sstrieejusies bet ja arii esam ta vinjsh vienalga zinu ka atbrauc mani satikt...pashlaik gaidu vinju, kaveejas jau 45min.. (t)

Nerunājām 3 dienas, šovakar sākām salabt.

Itkā neskaitamies sastrīdējušies, bet es iekšēji viņu ciest nevaru. Vakar pār manu galvu nāca tik rupji vārdi, ka nezinu, vairs ko gribu. :-/

Mēs it kā esam pašķīrušies,bet bieži vien,viņš to uztver kā sastrīdēšanos.
Tagad arī sēžu un nevaru saprast,vai vispār pēc viņa ilgojos,bet tajā pašā laikā reāli gruzos par to,ka nekontaktē ar mani.

Malibu - man ir līdzīgi, ka nezinu īsti, vai viņu gribu, jo pārciests ir tik daudz. Bet man ir izveidojusies tā kā tāda atkarība pēc viņa. Zinu, ja uzrastos cits vīrietis, kuram pieķertos, tad viennozīmīgi gribētu tikt vaļā no pašreizējām attiecībām.

eh... kopš vakardienas draugs sadusmojies un ar mani nerunā par to, ka nepateicu viņam, ka esmu pieteikusies studijām citā pilsētā, kaut gan es nemaz īsti tur negribu studēt, tas tikai plāns B, ja neizdosies tas, uz ko tagad ceru.

ZumZum, jā, ļoti līdzīga situācija. Dažreiz liekas, ka tā "mīlestība" pret viņu ir kļuvusi par pieradumu. :-/ Ir tiešām, tik nenormāli daudz pārciests (t)

Malibu - ja drīkst zināt, cik ilgi esat kopā?

3, iet 4tais. Zinu, zinu, ilgi.
Cik ilgi tu jau esi attiecībās?

6.jūlijā 2 gadi apritēja...

Uhh, nu jā.
Nevajag gruzīties, nav vērts :-)

Es vnk brīnos, kā var negruzīties. Brīnos, ka citiem var būt viss tik emocionāli mierīgi. Ar vienu draudzeni runājos, kurai ar šobrīd attiecībās neliela krīze, tā ar nestreso. Zinu, ka mans draugs ar nestreso šobrīd. Kā tā var?! Es vnk gribu raudāt vislaik...

Zinu, šo sajūtu, man ar vakar visu laiku gribējās raudāt, biju emocionāli sagrauta.
Bet , nevajag, sev bendēt nervus, kamēr otram cilvēkam ne silts , ne auksts. Saņem sevi rokās, apēd kādu saldumiņu, paklausies foršu dziesmu, domā par kautko citu t.i labas domas un viss būs ok :-)

Ak, cik ļoti man to gribētos spēt! Diemžēl esmu pārāk vāja... Bet paldies par atbalstu!

Man tāpat! Draugi meiģina ieskaidrot, ka man pret viņu ir nevis jūtas, kas agrāk bija, bet atkarība. Jo ļauju kāpt sev uz galvas, paciešu visu, bet izšķirities nevaru, kaut arī gribu, jo tas jau ir mocības nevis attiecības.

aizbrauca komandejuna.
Pirmo reizi pa 5 gadiem!
man skumjjjjjji...