jūsu attiecības ar tēviem

Trakajos tīņu gados savus hormonu trakumus liku izjust tieši tēvam. (t) '
Attiecības vienmēr ir bijušas normālas, labas. Kā jau tēvam ar meitu! Nesūdzos! (l)

Tavs tētis ir precīzi tāds, kāda ir mana mamma, un mans tētis ir tāds pats cietējs, kāda ir tava mamma :D Ir tiešām grūti, ļoti labi saprotu.. Bet vismaz es sevi mierinu ar domu, ka kaut kad pēc iespējas ātrāk pazudīšu pati savā dzīvē... prom no tā visa |-) Bet nu tiešām bieži nav skaidrs, kas notiek viņas galvā un kā var nesaprast, ka bojā dzīvi citiem un sev.

Kad biju pavisam maza, aizmigt varēju tikai guļot tētim uz krūtīm. Īsāk sakot, tēti mīlu, tikpat ļoti, cik mammu. Tas, ka esam kašķējušies un arī tagad viņš mēdz dusmoties par to, ka pārāk nevērīgi mēdzu izturēties pret lietām, nenozīmē, ka mūsu attiecības ir sliktas. Un klasika-attiecības uzlabojās, tiklīdz sāku dzīvot atsevišķi no vecākiem. :)

Esmu teta meita. :) Lai ari vecaki ir shkjirushies un nedzivoju kopa ar teti kopsh 10 gadu vecuma, attiecibas ir ljoti labas!

savu īsto tēvu esmu satikusi 1reizi dzīvē,mans patēvs manu dzīvi 17 gadus padarīja par murgu.
es uzskatu,ka man nav tēvs.
brīžiem izjūtu to,ka man dzīvē ir trūkusi tēva mīlestība,bet cenšos par to nedomāt..

Man nav nekādu attiecību.
Un nekad arī nebūs.
Man tāds tēvs nav vajadzīgs.


:-|

Jā,es arī nevaru vien sagaidīt,kad sākšu atsevišķi dzīvot,jo tas viss ar katru dienu paliek aizvien mazāk izturams!!! (t) Neviens no ģimenes vairs nespējam pret viņu normāli izturēties,jo tā viņa attieksme pret mums-briesmīga!
6dien vajag man uz Rīgu,varētu ar tēvu 5dien braukt,bet saprotu,ka labāk braukšu ar autobusu (e)

Nekādas. Līdz 15 gadu vecumam domāju, kā no viņa tikt vaļā-tik traki ienīdu. Tad aizgājām dzīvot atsevišķi un nu man vienkārši viņš neeksistē, kaut pāris sms uz svētkiem ir sūtījis, nomainīju numuru.

Mums nav īpašu attiecību!
Sazvanamies reti, tik atbrauc uz dzimeni, uzdāvina dāvanu un tas viss.

Bet nu, ja ļoti vajag palīdzību, tad varu zvanīt viņam, vienmēr izručī :)

Bet tagad esmu liela :D problēmas netaisu, līdz ar to arī nav kontakta!

Tādu nav. Esmu satikusi 3 reizes dzīvē, uzrunājot ar "labdien" un "uz redzēšanos"

esmu tēta meita :D
pret tēti vienmēr lielāks respekts bijis, nekad nav bijuši šausmīga mīlināšanās, bet tam apakšā ir milzīga mīlestība un viens otra labā visu darīsim.
ļotiļoti daudz no tēta varu mācīties par labestību, rakstura stingrību, izpalīdzību. vienmēr smu bijusi mazā princese, kam tiek dots viss, ieaudzinot to, ka nekas nenāk bez smaga darba un jānovērtē tas, kas tev pieder un ko tu vari citiem dot :)

Savu tēvu satiku vienu reizi dzīvē-kad man bija 13 gadi.Pirms tam viņš par mums ar mammu nelikās ne zinis.Pēc tam arī nekāds baigais kontakts nebija.Tagad viņš jau kādus gadus ir miris.
Neturu pret viņu kādu aizvainojumu vai naidu.Es viņu nepazinu.Man nav nekādu emociju pret viņu un nebija arī tad,kad satiku...

Kad jau viņam ir labs garīgais un kad atsāk runāties,tad jau viss ok-aizved kur vajag,palīdz utt.Bet parasti viņš visu pagriež tā-pats nekur nav vainīgs,tikai citi!Tā viņa izturēšanās,balss pacelšana-vnk psc!!! (e) Tiešām man ir dusmas,tāpēc te vāros kā putras katls :-(

Līdzīgas kā tev ar savējo.
Nevaru saprast vai mums ir pārāk līdzīgi, vai pārāk atšķirīgi raksturi. Bet nu laikam jau pārāk līdzīgi- ļoti riebīgi, tāpēc ļoti reti atrodam kopīgu valodu. Man balts, viņam melns un otrādi.
Bet nu nav arī tik traki. :) Šad tad jau sadzīvojam labi :)

biju tēta meita... :-)

mīļākais, kas man bija... jā, man ir mamma, brāļi, bet tētis bija tas labākais un mīļākais... zināju, ka vienmēr varu paļauties uz viņu, aizstāvēja kad vajadzēja...
tagad tiešām ļoti, ļoti pietrūkst... :-(

mātes meita... :)
tikai pietrūkst tās platoniskās mīlestības, viņš savu mīlestību izrādīja finansiāli...
īstu sarunu, mums nekad nav bijis...

man ir līdzīgi kā tev, bet ne tik traki. Tētim ir briesmīgs raksturs,ir situācijas, kad liekas, ka esam ar līdzīgiem raksturiem, bet citreiz domāju, ka esmu mierīgāka. Viņš ātrāk var aizsvilties.
Tā kā abi esam garastāvokļa cilvēki tad ir bijis visādi.Agrāk bija brīži, kad nerunājām vairākas dienas, bet tagad es vienmēr cenšos piekāpties,paklusēt vai dažreiz neņemt viņu galvā, jo tomēr zinu, ka viņš mani mīl. :-)

Vairāk esmu mātes meita, tēvam ir labas attiecības ar jaunāko māsu. Man ar sencīti attiecības ir normālas,kā tēvam ar meitu, bet šad tad man uznāk dusma par to,ka viņš cenšas vienmēr pierādīt savu tainību un domā,ka tikai viņa viedoklis ir tikai tas pareizākais,kaut ar;i tā nav (e) Vēl kaitina tas,ka man ir 22 gadi, bet viņš pret mani izturas kā pret totālu bērnu,ka pati neko nevaru un vēl sazin ko, tā besī.
Mans puisis viņam nepatīk un ir greizsirdīgs uz viņu (e) (e)

Ar tēvu ir labas attiecības, mums gan ir dažāda dzīves uztvere, gaume, manieres, bet kopēju valodu protam rast.

vienoziimiigi teeta meite! ljoti vinju miilu, tikpat ljoti cik mammu,bet attiecibas ar vinju ir labaakas! zheel lasiit leilako dalju ko meitenes raksta, jo man ir 18 un savu dzivi bez taada teeta kaads man ir iedomaties nevaru, un nejau tapeec ka vinjsh man dod tikai naudu. esot 4 vai vairaak dienas prom pie drauga varu vienkarshi tik ljoti sailgoties peec teeta, apsesties pie teejas tases un asaru nobirdinaat! :) vinjsh pret mani ir pat miljaaks kaa mans puisis, katru reizi kaa satiek samiljo,vienmer naak sabuchot, panjurciit, un taa bijis vienmeer. tieshi vinjsh mani ir pieradinaajis pie lielaa miljuma, tieshi tapeec man patiik to daudz sniegt un sanjemt! :) ar vinju varu izrunaaties, iet un paraudaat uz pleca - paljauties. taapat kaa ar mammu,tikai atskjiriba taada ka mamma var mani aatri nokaitinaat, bet ar teeti es varu smieties un runaat par visu. taa vareetu izpausites... :)